Mūrniece: Dzīvības nekad vairs nedrīkst tikt izdzēstas tautības dēļ

Saeimas spīkere uzsvēra, ka nav attaisnojuma vienaldzībai un nav noilguma noziegumiem, kas izdarīti pret nevainīgiem cilvēkiem viņu tautības dēļ.

"Mēs noliecam galvu nevainīgo upuru priekšā un šo piemiņu nodosim arī nākamajām paaudzēm. Saruna par holokaustu vispirms sabiedrībā jārisina kā saruna par vērtībām – cilvēktiesībām, demokrātiju un cilvēcību. Ir svarīgi, lai arī jaunā paaudze saprot, kādēļ šie jautājumi ir būtiski un kādēļ tos ar asarām acīs atceras vecākā un vidējā paaudze," pauda Mūrniece.

Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka Latvijas Simtgades programma ir devusi iespēju daudzus svarīgus vēsturiskus notikumus atspoguļot visplašākajai sabiedrībai.

"Holokausta piemiņa un vēsturiskā izpēte ir mūsu morālā un politiskā apņemšanās. Nacistu organizētais holokausts Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, nenotika bez vietējiem izpalīgiem. Tāpat bija cilvēki, kuri paši nepiedalījās, bet gan, redzot, kā tiek pastrādāti necilvēcīgi noziegumi," novērsās, teica Mūrniece.

4. jūlijs Latvijā ir Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. 1941. gada 4. jūlijā pēc nacistu okupācijas varas pavēles tika nodedzināta Rīgas Lielā horālā sinagoga Gogoļa ielā un vēl četri citi galvaspilsētas ebreju dievnami. Otrā pasaules kara laikā uz Latvijas zemes savas tautības dēļ tika iznīcināti neskaitāmi cilvēki, un gandrīz 70 tūkstoši no tiem bija ebreji.