Politiķis valdību iepazīstināja ar Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas progresu.
Pabriks skaidroja, ka civilās institūcijas patlaban nav pilnībā gatavas krīžu pārvarēšanai savā nozarē, jo, rodoties lielākām problēmām, tās vienmēr prasa palīdzību aizsardzības nozarei. To apliecinot arī pandēmijas laiks.
"Tiklīdz pulsiņš paceļas straujāk, tā rodas aizdusa un visi prasa palīdzību aizsardzības nozarei. Mēs gribam panākt, lai civilās institūcijas pašas varētu vairāk darīt sevis labā," uzsvēra Pabriks.
Ministrs norādīja, ka Latvijai ir jāturpina gatavoties dažādām krīzēm. "Mums ir jāmācās no tā, ko nespējam pandēmijas laikā," uzsvēra Pabriks un piebilda, ka nākamā krīze droši vien nebūs pandēmija, bet kāda cita veida krīze.
Viņš arī uzsvēra, ka visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana ir visu civilo institūciju darbs, nevis tikai Aizsardzības ministrijas uzdevums.
Vienīgo komentāru valdībā par Pabrika ziņojumu izteica iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (PCL; KPV LV). Viņš norādīja, ka, runājot par krīžu pārvarēšanu, svarīgi ir stiprināt ne tikai aizsardzības un tieslietu nozari, bet arī iekšējo drošību. Tāpēc nepieciešams mazināt nevienlīdzību starp iekšlietām un pārējām divām nozarēm.
Ziņojumā teikts, ka visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana aptver visas nozaru ministrijas, tādējādi arī pērn starpnozaru sadarbība visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas ietvaros tika pārraudzīta no 2019.gadā izveidoto darba grupu puses.
Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, aktīvo Ministru kabineta darbu Covid-19 infekcijas izplatības un seku pārvarēšanas jomā, visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupas sanāksmes ministru līmenī tika atliktas, balstoties uz noteiktajām valdības prioritātēm un Ministru kabineta noslodzi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldībā.
Balstoties uz Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī gūtajiem secinājumiem par pārtikas un pirmās nepieciešamības preču apriti, 2020.gadā AM organizēja sanāksmes un galda mācības ar komersantiem un nevalstiskajām organizācijām.
Semināros un galda izspēlēs tika pārrunāta rīcība izņēmuma stāvokļa un kara laikā, kritisko funkciju darbības nepārtrauktības nozīme, kā arī pārtikas krājumu un preču piegādes ķēžu noturība. Tāpat AM aktīvi iesaistījās problēmu risināšanā par kritiskā personāla pieejamību mobilizācijas gadījumā.
Ziņojumā arī teikts, ka pērn apstiprināta jaunā Valsts aizsardzības koncepcija, kas ir dokuments, kurš sagatavots uz Militāro draudu analīzes pamata un kurā noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā.
Ieviešot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, AM piešķir būtisku lomu ne vien valsts atbildīgo dienestu un iestāžu darbībai, bet arī iedzīvotāju un visas sabiedrības aktīvai līdzdalībai krīžu pārvarēšanā. Pērn sagatavots sabiedrībai paredzēts buklets "Kā rīkoties krīzes gadījumā", norādīts ziņojumā.
Tāpat AM ziņojumā atgādina, ka no 2024.gada 1.septembra Latvijas vidējās izglītības iestādēs kā obligāts mācību priekšmets paredzēta Valsts aizsardzības mācība.
Jaunsardzes centrs pērn mērķtiecīgi paplašināja vidējās izglītības iestāžu tīklu, kurās jau šobrīd jauniešiem ir iespēja apgūt valsts aizsardzības mācības priekšmetu.
Ziņojumā arī minēts, ka ministrijām līdz šī gada decembrim jāsagatavo katrai nozarei atsevišķi stratēģiski nozīmīgu preču un materiālu un prekursoru sarakstus, kuru uzkrājumi veidojami krīzes laikā.
Ziņojuma beigās teikts, ka 2021.gadā plānots turpināt dažādu semināru, galda izspēļu un citu pasākumu organizēšanu, lai veicinātu valsts un sabiedrības izpratni, noturīgumu krīzes un kara laikā.
2021.gadā AM, ieviešot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, īpaši pievērsīs uzmanību valsts un sabiedrības svarīgu funkciju darbības nepārtrauktības jautājumiem, iesaistot valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī dažādu nozaru komersantus.
Pabriks 2019.gada pavasarī atzina, ka Latvijā visaptveroša valsts aizsardzības sistēma jāievieš trīs līdz četru gadu laikā. AM vēlētos šo sistēmu ieviest ar brīdi, kad skolās tiek realizēta valsts aizsardzības mācība. Sākot ar 2024.gadu, valsts aizsardzības mācību plānots ieviest kā obligātu priekšmetu visās valsts vidējās izglītības iestādēs.