Šobrīd par darbaspēka trūkumu sūdzas daudzi Latvijas pārtikas uzņēmumi gan Rīgā un Latvijas lielākajās pilsētās, gan arī attālākos reģionos. Lielā konkurence par darbiniekiem rada "atalgojumu burbuli", kad atalgojums pārsniedz darbinieku produktivitāti.
"Noteikumos pašlaik ir skaidri definēts, kādu profesiju pārstāvjus Latvijas uzņēmumi var piesaistīt no ārpus ES esošajām valstīm – tie pārsvarā ir augstākā līmeņa speciālisti. Diemžēl reālā situācija rāda, ka Latvijas uzņēmumiem trūkst zemākā līmeņa darbinieku, kuru piesaiste šobrīd ir ļoti sarežģīta un dārga, jo viesstrādniekiem ir jāmaksā vismaz Latvijas vidējā alga, neskatoties uz to, kāda līmeņa speciālists viņš ir," atzīst LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Igaunijā, piemēram, šobrīd ir definēts, ka var ievest darbaspēku no trešajām valstīm, maksājot tiem vismaz minimālo algu. Lietuvas uzņēmumi savukārt darbaspēku no trešajām valstīm ieved caur Poliju.
"Ja darbaspēka problēmas netiks risinātas valstiskā līmenī, tas var draudēt ar to, ka vietējie pārtikas uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu darbaspēka un ražošanas kapacitātes trūkuma dēļ var pārcelt ražotnes uz kaimiņvalstīm, kā arī tas var ļoti negatīvi ietekmēt eksporta apjomus. Tāpat tas var samazināt investīciju apjomu uzņēmumos, jo akcionāri nav gatavi investēt uzņēmumos un valstī, kas saskaras ar milzīgām darbaspēka problēmām. Rezultātā tas var nozīmēt uzņēmumu darbības apjomu samazināšanos vai pat dīkstāvi, kas automātiski nozīmē mazākus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā un sociālekonomiskās problēmas vairākos Latvijas reģionos. Lai tas nenotiktu, uzņēmumi ir izstrādājuši savus priekšlikumus situācijas risināšanai, ko nosūtīs izskatīšanai valdībā," saka Šure.
ražotājs
Ha
ļuļa