Šonedēļ tika vēstīts par dramatisko situāciju Daugavpils slimnīcā – līdz 1. septembrim tur apturēta plānveida operāciju veikšana, jo izveidojusies kritiska situācija ar anesteziologu un reanimatologu noslodzi. Droši vien Daugavpils šajā ziņā nav unikāla un ar līdzīgām speciālistu trūkuma problēmām saskaras arī citās reģionu slimnīcās. Kā to risināt?
Lai to risinātu, es uz nākamo trešdienu esmu sasaucis Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, esmu uz tās sēdi uzaicinājis visu Latvijas lielāko slimnīcu vadību, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadību un arī visām slimnīcām izsūtīju vēstuli ar vairākiem jautājumiem – lai ziņo, cik katrā slimnīcā brīvu štata vietu, cik pietrūkst ārstu, cik pietrūkst medmāsu. Tāpat izsūtīju informāciju par šo sēdi arī Veselības ministrijas vadībai, finanšu ministram, Valsts prezidentam, premjeram un arī Valsts kontrolei, jo Valsts kontrolei pirms mēneša vai pusotra tieši bija ziņojums par medicīnu, cilvēku veselības problēmām.
Tas galvenais, par ko šobrīd man ir bažas, – mēs iestrādājām likumā gada sākumā, ka mediķiem jāpaaugstina algas arī nākamgad par 20%, un mēs gribētu dzirdēt apstiprinājumu no valdības, ka līdzekļi tam tiks meklēti un arī atrasti.
Radušās šaubas par to?
Ir dzirdēts, ka varbūt medicīnai papildu naudu tieši nākamgad atalgojuma palielināšanai vēl neizdosies atrast, tad nu mums jāsaprot, ka Daugavpils slimnīcas situācija nav nekas unikāls, ka tāpat trūkst vairāki desmiti medmāsu gan Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, gan Stradiņa slimnīcā, kur ķīmijterapija vien ir piemērs – ja medmāsa aiziet atvaļinājumā, tad pacienti ķīmijterapiju vispār nesaņem. Protams, atalgojums ir tikai viena no problēmām, bet tā ir ļoti būtiska, un risinājumu mediķi gaida ar lielu nepacietību.
Ir teiciens, ka visi ceļi ved uz Romu, to varam pārfrāzēt arī, ka visi ceļi ved uz Rīgu, – ja gan centrā, gan attālos reģionos būs vienādas algas vai algu pielikumi, tad gan ārsti, gan medmāsas drīzāk būs tendēti meklēt darbu Rīgā, nevis kādā attālāka reģiona slimnīcā.
Jā, protams. Ir jābūt arī atalgojuma diferencei, jābūt kādām piemaksām par darbu reģionos. Un arī jāņem vērā, ka vislielākais ārstu trūkums ir tajās specialitātēs, kur ir akūtie darbi un vislielākā izdegšana. Ārstu anesteziologu reanimatologu trūkums jūtams visā valstī. Anesteziologam reanimatologam nav iespēju piepelnīties kā varbūt ķirurgam ar maksas vai plānveida operācijām. Anesteziologs reanimatologs saņem septiņus eiro stundā mīnus nodokļi, līdz ar to loģiski, ka ļoti daudzi aizbrauks uz ārzemēm, ja nebūs algu pielikuma.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 8. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Krējums Saldais
rekur
Irlielāmērāticams