Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 2. novembris
Dzīle, Viva, Vivita

Vējonis: Represēto piemiņa nav tikai mūsu valsts iekšējā lieta

"Represēto piemiņa nav tikai mūsu valsts iekšējā lieta. Padomju režīma noziegumi ir noziegumi pret cilvēci. Tādēļ mūsu pienākums ir aizvien nostiprināt objektīvu vēstures izpratni, kopā ar citām Austrumeiropas un Baltijas valstīm turpinot mērķtiecīgi veidot kopēju Eiropas Savienības atmiņu politiku," Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā uzrunā atgādina Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Publicējam visu prezidenta uzrunu.

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze!
Augsti godātais Ministra prezidenta kungs!
Dārgie tautieši!
Cienījamās dāmas, godātie kungi!

Katru gadu mēs pieminām komunistisko genocīdu. Noziegumus, ko pastrādāja režīms, no kura šodien ir palicis tikai rēgs. Vairs nav tādas valsts, tās nometņu un baraku, cietumsargu un lopu vagonu. Tādā vasaras dienā kā šī kāds var jautāt – kādēļ atkal un atkal atšķirt šo tumšo lapaspusi. 

Es nosaukšu trīs iemeslus, par kuriem atgādina Brīvības piemineklis. Tā ir brīvība no bailēm. Brīvība runāt. Brīvība atcerēties.

Nakts, kas sākas no 1941. gada 13. uz 14. jūniju, turpinājās vēl daudzus gadus.

Tonakt deportēja vairāk nekā 15 tūkstošus cilvēku. Viņu apcietināšana un aizvešana patstāvīgām bailēm un paralizējošai neziņai par savu un savas ģimenes drošību pakļāva simtiem tūkstošus vēl daudzu gadu garumā. Padomju okupācijas režīms izmantoja deportācijas, lai fiziski iznīcinātu mūsu valsti un salauztu mūsu tautu. Mums šodien tas šķiet neiedomājami, jo dzīvojam drošībā. Šie notikumi liek pārdomāt, ko esam gatavi darīt, lai arī turpmāk mūsu sabiedrība būtu brīva no bailēm. 

Brīvības piemineklis atgādina mums arī par brīvību runāt. Represēto piemiņa nav tikai mūsu valsts iekšējā lieta. Padomju režīma noziegumi ir noziegumi pret cilvēci. Tādēļ mūsu pienākums ir aizvien nostiprināt objektīvu vēstures izpratni, kopā ar citām Austrumeiropas un Baltijas valstīm turpinot mērķtiecīgi veidot kopēju Eiropas Savienības atmiņu politiku. 

Vēl šodien Krievijā principiāla padomju režīma pastrādāto noziegumu un traģiskās vēstures izvērtēšana nav notikusi.

Kamēr tas netiks izdarīts, mēs un visa pasaule nevaram būt droši par vēstures neatkārtošanos nākotnē.  

Atmodas laikā mēs atguvām ne tikai savu zemi, bet arī savu atmiņu. Šodien aprit tieši trīsdesmit gadi kopš lielās 1989. gada 14. jūnija manifestācijas Par Latvijas destaļinizāciju. Brīvība, ko toreiz pieprasījām, bija arī brīvība pieminēt upurus un atcerēties varoņus. Tādēļ šodien es aicinu godināt tos drosmīgos cilvēkus, kuri pirms 30 gadiem teica skaidru "nē" komunistisko noziegumu paslēpšanai aizmirstības tumsā. 

Mūžam atcerēsimies savas tautas varoņus un godināsim komunistiskā genocīda upuru piemiņu.

Top komentāri

Un
U
Un kur ir prezidenta vardi, ka chekas galvgalii lielakie Latvieshu tautas izsutitaji bija ebreji. Kad zhiidi piespiezh savos pasakymos piedalities, rad gan klanas un piesauc latvieshu vainu, kaut mes vinjiem neko neesam izdarijushi, bet vinji mums gan tik daudz slikta.
UN?
U
Ko prezidents ir darījis, lai tā tiešām būtu starptautiska lieta? Kopā ar citām valstīm, kuras arī cieta no sarkanā teora? Vai ir kādas iestra'des? Kā ir ar Nirnberga 2?
Modris
M
Varbūt ka es maldos, bet mans viedoklis, ka Vejonis ir pilnīgs bezmugurkaula cilvēks, pilnīgi bez saviem uzskatiem, morāles un etniskās apziņas...Tātad-īstens internacionalists.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē