Znotiņa skaidroja, ka FID pievērš uzmanību visām Latvijā strādājošajām bankām, bet esot atsevišķas bankas, kurām nopietni vajadzētu pārdomāt savu rīcību, jo pretējā gadījumā tas "var beigties nepatīkami".
"Jā, mums arī šķiet, ka dažas bankas joprojām vai nu nav sapratušas, vai pārbauda robežas, vai arī kaut kādā ziņā joprojām uzskata, ka ballīte turpinās. Tieši tā iemesla dēļ ir vairākas bankas, kurām veicam stratēģisko analīzi. Joprojām ir dažas bankas, kurām nopietni vajadzētu pārdomāt vai nav pienācis laiks beigt to, ko viņas dara, jo citādi var beigties pavisam nepatīkami," uzsvēra Znotiņa.
FID vadītāja konkrētu banku nosaukumus neminēja.
Runājot par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietām, Znotiņa norādīja, ka Latvijā problēma saglabājas ar krimināllietu tiesas procesu ilgumu. Viņa gan mierināja, ka šo aspektu starptautiskās organizācijas nav vērtējušas.
"Tiesās gribētos tādu lielāku entuzaismu un aktivitāti par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izskatīšanu," norādīja Znotiņa, kura gan konkrētas tiesai nodotas lietas neminēja.
2017.gadā ierosinātas 104 krimināllietas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, 2018.gadā - 188, bet 2019.gadā - 218 lietas.
2017.gadā par šo noziegumu tiesai nodotas 33 lietas, 2018.gadā - 54, bet 2019.gadā līdz oktobrim - 82 lietas.
Irlielāmērāticams