ANO jaunākā vienošanās par kodolieroču aizliegšanu (TPNW), kurai jāstājas spēkā 22.janvārī, neietver stingru vai skaidru pārbaudes mehānismu, norāda NATO.
Turklāt TPNW nav parakstījusi neviena valsts, kuras arsenālā ir kodolieroči.
NATO vērtējumā šī vienošanas rada risku sagraut globālo atbruņošanās arhitektūru, kuras kodolu kopš 1970.gada veido NPT.
Gaidāmā NPT pārskata konference sniegs "milzīgu iespēju starptautiskajai sabiedrībai" strādāt pie atbruņošanās, norāda NATO.
Organizācija brīdinājusi, ka nākotnē pasaule, kur dažas kodolvalstis izaicina noteikumos balstīto kārtību, neievērojot līgumus, nebūs drošāka.
Pagājušajā mēnesī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs brīdināja, ka atteikšanās no atturēšanas līdzekļiem bez garantijām, ka citi darīs tāpat, ir bīstama izvēle.
TPNW tika apstiprināta ANO Ģenerālajā asamblejā 2017.gada jūlijā. No 193 valstīm par to nobalsoja 122.
ASV, Krievija, Ķīna, Lielbritānija un Francija, kuru arsenālā ir kodolieroči, sarunās pirms balsojuma nepiedalījās. Sarunas boikotēja arī Indija, Pakistāna, Ziemeļkoreja un Izraēla, kuru rīcībā ir vai, domājams, ir kodolieroči.
Oktobrī Hondurasa kļuva par 50.valsti, kas ratificējusi TPNW, izraisot vienošanās stāšanos spēkā pēc 90 dienām.
TPNW prasa, lai visas valstis, kas to ratificējušas, "nekad nekādos apstākļos (..) neizstrādātu, neizmēģinātu, neražotu" vai citos veidos neiegūtu kodolieročus.
Vienošanās arī aizliedz transportēt vai izmantot kodolieročus.