"Daudzu gadu garumā Krievija padarījusi Eiropas valstis atkarīgas no savu dabas resursu piegādēm, un daudzus gadus Eiropas Savienībā dzirdējām runas, ka Krievija ir nopietna, uzticama un atbildīga biznesa partnere, diemžēl [netika pateikts], ka patiesībā koncerns "Gazprom" nav normāls uzņēmums, kas darbotos pēc brīvā tirgus noteikumiem, kā ierasts Eiropā," viņš sacījis. "Pateicoties šīm investīcijām, esam nodrošinājuši sev alternatīvas piegādes iespējas no citiem virzieniem."
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda norādījis, ka GIPL atklāšana ir īpašs brīdis ne tikai Lietuvai un Polijai, bet arī Latvijai, Igaunijai un Somijai.
"Šodien mēs nostiprinām savu enerģētisko neatkarību un noturību pret politisko spiedienu un enerģētisko šantāžu no Austrumiem," viņš paziņojis.
Pēc Nausēdas vārdiem, Kremļa karš pret Ukrainu vēlreiz parādījis, ka Krievija nav bijusi un nav uzticama partnere, un atvēris acis daudziem eiropiešiem.
"Lietuva kopā ar Poliju un abām pārējām Baltijas valstīm saka stingru "nē" Krievijas gāzei, "nē" - Krievijas naftai, "nē" - agresora finansēšanai. Viss reģions ir gatavs sūtīt tādu pašu vēstījumu. GIPL gāzesvads savieno Lietuvu un Poliju ar papildu saitēm. Diversificējot energoresursu piegādes ceļus un avotus, tas vēl vairāk stiprina mūsu enerģētisko savienību un savstarpējo atbalstu," uzsvēris Lietuvas prezidents.
Viņš pastāstījis, ka Poliju pa jaunatklāto starpsavienojumu jau piektdien sasniegs gāze, kas no ASV piegādāta caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli, piebilstot, ka tā ir "labākā un stiprākā atbilde" uz tādiem Krievijas soļiem kā gāzes piegāžu pārtraukšana Polijai un Bulgārijai.
"Raugoties nākotnē, ir svarīgi, ka gāze caur GIPL savienojumu var plūst abos virzienos. (..) Tas nozīmē, ka gāze no Polijas varēs nonākt Lietuvā, kā arī pārējās Baltijas valstīs un Somijā," norādījis Nausēda.
Viņš paudis pārliecību, ka drīzumā Polijas un Lietuvas gāzesvads tiks izmantots, lai piegādātu gāzi Ukrainai.
Latvijas prezidents Egils Levits savā uzrunā uzsvēris, ka GIPL ir "liels solis pretī enerģētiskajai neatkarībai", un norādījis, ka būtiska nozīme šajā situācijā būs arī Inčukalna dabasgāzes krātuvei.
Arī ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone atzinusi, ka karš Ukrainā pamudinājis citas valstis vēlreiz izvērtēt savas vājās un stiprās puses. Pēc viņas sacītā, Krievijas lēmums par gāzes piegāžu pārtraukšanu uzskatāms ne tikai par šantāžu, bet arī par brīdinājumu, ka "par nākamo šai rindā var kļūt jebkura cita valsts".
"Ja gribam vēl vairāk stiprināt savu enerģētisko drošību, nākamajam solim jābūt elektrotīklu sinhronizācijai. (...) Tā ir prioritāte, kas jāīsteno steidzami. Nav pieļaujams, ka ES valstis ir atkarīgas no kādas trešās valsts, īpaši jau no neuzticamas valsts," viņa uzsvērusi.
Jau vēstīts, ka ceturtdien svinīgi tiek atklāts Polijas-Lietuvas gāzesvadu starpsavienojums.
508 kilometrus garais gāzesvads savieno Lietuvu, pārējās Baltijas valstis un Somiju ar Eiropas Savienības (ES) gāzes tirgu. Lietuvā cauruļvada garums ir 165 kilometri, bet Polijā - 343 kilometri.
Gāzesvads sāka darboties jau 1.maijā, bet šodien, piedaloties Lietuvas prezidentam Gitanam Nausēdam, Polijas prezidentam Andžejam Dudam, Latvijas prezidentam Levitam un ES enerģētikas komisārei Kadri Simsonei, notiek tā svinīga atklāšana.