Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +8 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 5. novembris
Lote, Šarlote

Svarīgais Eiropas atbalsts

Kaislības ap Katalonijas neatkarības referendumu, kuru Spānijas varas iestādes prognozējami uzskata par nenotikušu, bet kataloņu neatkarības piekritēji tikpat prognozējami – par notikušu, liek padomāt arī par Eiropas Savienības (ES) kolektīvo institūtu un ES dalībvalstu vietu šajos notikumos.

Oficiālā nostāja Katalonijas jautājumā vienmēr skan, ka tā ir Spānijas iekšējā lieta, turklāt ar piebildi, ka neatkarīgai Katalonijai, ja tāda tiks izveidota, labākajā gadījumā nāksies aizvadīt atkārtotas iestāšanās sarunas par dalību ES. Šāda nostāja nav jauna, tieši tāda pati tā bija arī attiecībā uz Skotiju, kur 2014. gada septembrī notika pavisam likumīgs referendums par neatkarību. Tiek uzskatīts, ka tieši šāda apvienotās Eiropas nostāja bija viens no galvenajiem iemesliem, kas toreiz nosvēra svaru kausus par labu skotu palikšanai Apvienotajā Karalistē. Šobrīd situācija gan ir radikāli mainījusies – Londona ir sākusi izstāšanās no ES procesu. Savukārt ES gaiteņos, lai arī neoficiāli, taču ir izskanējusi doma, ka, ja nu Skotija atkārtoti izrādītu interesi par neatkarību, tā varētu arī saglabāt vietu apvienotajā Eiropā.

Nepavisam nav izslēgta iespēja, ka arī gadījumā, ja Spānijas varas iestādes nevis censtos nepieļaut Katalonijas referenduma sarīkošanu, bet gan veiktu grozījumus valsts pamatlikumā, atļautu balsojumu un izvērstu atbilstošu aģitācijas kampaņu, iznākums būtu līdzīgs kā Skotijā 2014. gadā. Katalonijas labklājība ir lielā mērā atkarīga no dalības ES, un neiepriecinošas ekonomiskās perspektīvas liktu lielākajai daļai šaubīgo vēlētāju nosliekties par palikšanu Spānijas sastāvā. Tas gan ir tikai pieņēmums, taču ticams, un arī iekšpolitiskā spriedze jebkurā gadījumā būtu daudzkārt mazāka.

Kopumā ES institūtu un dalībvalstu valdību (kuru pārstāvji būtībā veido ES iestādes) nostāja lielā mērā ietekmē šādus procesus. Savukārt ES politiskā elite šobrīd ir ieinteresēta pavērst aliansi varas centralizācijas virzienā, un tai nav pieņemams nedz atsevišķu valstu, nedz kādu etnisko teritoriju separātisms. Tie ir nevēlami precedenti, kuri traucē virzību uz centralizāciju un kuru dēļ var arī pievērt acis uz atsevišķām brīvībām un tiesībām, it īpaši, ja ir iespējams atrast juridisku pamatojumu, šajā gadījumā – Spānijas konstitūciju. Bez tam manipulēšanai ar atbalstu dažādām neatkarības kustībām, kuru Eiropā joprojām ir gana daudz, arī vajadzētu padarīt krietni pielaidīgas nacionālās valdības, kuras bieži vien nav sajūsmā par centralizācijas tendencēm un savas ietekmes zaudēšanu. Ne gluži demokrātiski, toties iedarbīgi

Top komentāri

Anna
A
Nožēlojama tāda Eiropa, kurā piever acis uz cilvēktiesību pārkāpumiem un atbalsta represijas pret mierīgiem iedzīvotājiem.
divas iespējas
d
Šķirties var draudzīgi vai nedraudzīgi. Ja šķiras draudzīgi, tad godīgi sadala valsts parādu un abas valstis paliek Eiropas Savienībā, Spānija kļūst mazliet nabadzīgāka, Katalonija mazliet bagātāka, katra atbilstoši savai ekonomikai. Bet ja šķiras nedraudzīgi, tad katrai rodas problēmas. Spānijai paliek viss valsts parāds, kas attiecībā pret IKP kļūst 125%, un Spānija strauji tuvojas Grieķijas līmenim. Katalonijai var rasties problēmas tirdzniecībā ar Eiropu, kā arī rodas nepieciešamība ieviest savu naudu. Eiropas rīcība nav skaidra. Kamēr tā nav atzinusi Katalonijas neatkarību, tā nevar slēgt robežas ar Kataloniju, nevar uzlikt muitu Katalonijas precēm. Nevar pat saprast, vai Katalonijas teritorijā darbojas ES regulas un direktīvas, vai nedarbojas.
Istoričeskijs
I
Daudzi Eiropā (ne Komisijā) nav apmierināti ar esošām robežām. Būs Eiropā savi "mērnieku laiki" ar laiku.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Zemāks PVN visu neatrisinās

Oktobra nogalē Rīgā notika pikets, kurā tika prasīta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana līdz 12% sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem un tika akcentētas viesmīlības nozar...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē