Ceļojumi / Diena / Ceļojumi / Diena

Gada īsākā nakts © DIENA (25)

Tuvojoties Līgosvētkiem un Jāņiem, ikvienu latvieti pārņem pamatots lepnums, jo ar tādu vērienu kā Latvijā nekur citur pasaulē vasaras saulgrieži svinēti netiek. Tas gan nenozīmē, ka arī citās valstīs trūktu gada īsākās nakts atzīmētāju un visdažādāko svinēšanas tradīciju – gan pagānismā, gan kristietībā balstītu.

Špikot vai nešpikot, tāds ir jautājums © DIENA

Spiegu cienīgas ierīces, aprakstīti logu rāmji un uz sīksīkām lapiņām pārliktas veselas grāmatas – tiklīdz ir iespēja apiet sistēmu, skolēnu un studentu radošumam visos laikos nav bijis robežu. Tomēr špikošana var beigties ne tikai ar šmucīgu skandālu vai atkārtotu gadu skolas solā, bet, izrādās, dažviet pat cietumsodu.

Vai ir Jūrmala pēc Majoriem? © DIENA (10)

Iepazīties ar Slokas čigāniem un varbūt pat iekļūt viņu uzņemtajā filmā, izstaigāt teritoriju, kurā nesatiktos pat Lāčplēsis ar Melno bruņinieku, un līdz galam novērtēt Ķemeru potenciālu – to visu var, aizbraucot tikai dažas pieturas garām "pierastajai" Jūrmalai.

Pilsēta 2.0 © DIENA (13)

Lai uzturētu visus cilvēkus, kas pēc dažiem desmitiem gadu dzīvos pilsētās, mums būtu vajadzīgas vairākas planētas Zemes, norāda pētnieki. Tāpēc līdzās zinātniskās fantastikas vīzijām par nākotnes pilsētām patlaban pavisam praktiski tiek meklēti risinājumi, kā ne tikai taupīgāk, bet arī pēc iespējas efektīvāk izmantot resursus un no savulaik industriālās revolūcijas izveidotajām pilsētām pāriet uz tādām, ko varētu dēvēt par viedām.

Liepājas dzelzs spārni © DIENA (11)

Pēc divu gadu rekonstrukcijas darbiem durvis vērusi vēju pilsētas lidosta. Pirmās brīvvalsts laikā Liepāja bija būtisks gaisa satiksmes centrs._ SestDiena _interesējās, vai līdzīgu statusu tā varētu gūt arī mūsdienās un kādas ambīcijas padomā tās vadītājiem.

Maskavas piezīmes © DIENA (17)

Pasaules čempionāts hokejā šogad norisinās Krievijā. Latvijas izlase spēlē A grupā Maskavā, un tieši ar bailēm no šīs lielpilsētas aizbildinājušies daudzi hokeja cienītāji no Latvijas, attaisnojot savu nedošanos just līdzi valstsvienībai. Tie drosminieki, kas uz Maskavu tomēr atbraukuši, ir vienisprātis – nav tik traki, kā varētu likties. Jā, ir kultūras atšķirības un citi mērogi, bet tās ir lietas, kas atšķiras visur.

Par dzīvi ar ordeni © DIENA (30)

Valsts augstākais apbalvojums ir īpašs novērtējums, ko katru gadu piešķir vairākiem desmitiem cilvēku, kuru devums līdzcilvēkiem šķiet šādu atzinību pelnījis. Vai ordeni pēc tam var droši spraust pie krūtīm un nēsāt ikdienā?

Atkritumu problēma: Maisiņš vajag?* © DIENA (20)

Šo sestdienu tūkstošiem cilvēku Latvijā pavadīs Lielajā talkā – pasākumā, kurā līdzīgi domājoši cilvēki satiekas svaigā gaisā, lai savu apkārtni padarītu pievilcīgāku.

Lieldienas Černobiļas slēgtajā zonā © DIENA (20)

Trīsdesmit gadu pēc Černobiļā notikušās kodolkatastrofas avarējušās atomelektrostacijas apkārtne kļuvusi vienlaikus par biedējošu un neizskaidrojami fascinējošu vietu. Tā vilina gan tūristu grupas, gan vientuļus stalkerus, sagaidot visus ar savu dīvaini pamirušo dzīvības pilnumu.Saka, ka īstam vecim dzīves laikā jāiestāda ozols, jānosit čūska un jāizaudzina dēls. Savā sarakstā jau skolas gados čūskas slepkavošanu aizstāju ar "aizbraukt ekskursijā uz Černobiļu".

Astoņu cilvēku un viena kaķa republika Portugālē © DIENA (5)

Hipiju ēra beigusies? Nekā tamlīdzīga – Portugāles studentu pilsētā Koimbrā komūnas brīvais dzīvesveids zeļ un plaukst. Stājoties pretim, viņuprāt, pazemojošām tradīcijām, jaunieši te dzīvo kopienās, ko paši sauc par republikām, nodrošinot sev ne tikai lētu un bohēmas pilnu dzīvesveidu, bet arī izveidojot pašorganizētu sabiedrību.

Cilvēku kontrabandas izdevīgais rūpals © DIENA (34)

Eiropas līderi ierasti diskutē, kā regulēt nepieredzēto migrācijas vilni un labāk nosargāt Eiropas dienvidus, savukārt Eiropas Savienības (ES) austrumu robežām, ja vien netiek spriests par Krievijas militārajiem draudiem, uzmanība veltīta krietni mazāka. Tomēr atklājas, ka arī Baltijas apkārtnē darbojas izsmalcināti cilvēku kontrabandas tīkli, kas par ievērojamām naudas summām palīdz nelegālajiem imigrantiem iekļūt ES.

Būtiskais NĒ © DIENA (2)

Cīņa ar hronisku laika trūkumu un nespēja pagūt visu, ko gribētos, mūsdienās ļoti daudziem ir ikdienas sastāvdaļa. Darbu un sadzīves vāveres ritenī bieži pazaudējam vissvarīgāko un attopamies vien tad, kad jau ir par vēlu. Kā iemācīties izdarīt būtisko un nebaidīties atteikt mazāk svarīgajam?Aizejam kopā pusdienās? Nevari? Kā ar rītdienu vai parītdienu? Vai varbūt jaunnedēļ? Viss mēnesis aizņemts un vienā skriešanā? Šādus jautājumus un attiecīgas atbildes no apkārtējiem nācies saņemt katram, un arī mums pašiem droši vien nereti bijis jāatsaka draugiem, paziņām un pat tuviniekiem.

Nav jābaidās, ir jāuzmanās © DIENA (2)

Kukaiņi nekļūst indīgāki, ērces var sastapt arī pilsētā, un augu skaistums ne vienmēr nozīmēs arī to veselīgumu. Kas jāielāgo, lai varētu droši izbaudīt mežu un lauku pastaigas pavasarī.

Jokojiet, kamēr vēl var © DIENA (5)

Paklauvējiet pa klausuli, pārvelciet televizoram neilona zeķi, ļaujiet skrējējiem kilometru vietā noskriet mēnesi un pingvīniem lidot... 1.aprīlis ir klāt!Vieni no pirmaprīlīgākajiem 1. aprīļa jokiem noteikti būtu stāsti par Joku dienas tradīcijas rašanos, un šo stāstu starpā ticamākā būtu ziņa par to, ka ir izgudrota laika mašīna un ar to jau ir veikts pirmais brauciens pagātnē, kurā beidzot noskaidrots, kam un kad pirmoreiz ir iedots "aprill, aprill!".

Šokolādes olu atvēršanas un apēšanas taktika var daudz pastāstīt par paša ēdāja naudas lietu paradumiem. Austrālijas ME Bank analītiķis Niks Emerijs identificējis piecus olu ēdāju paveidus.

Lieldienas no Jēzus augšāmcelšanās svinībām mūsdienās nereti pāraugušas šokolādes izēšanās svētkos, kuros Rietumu pasaules bērni apēd daudz vairāk našķu nekā ikdienā.

Ne tikai vairāk dalībnieku un skatītāju, bet vieta pat helikoptera laukumam - ilgi apspriestas, nu pamazām iekustējušās lielo būvju pārveides un paplašināšanas ieceres Mežaparkā un Grīziņkalnā. Kādas pārmaiņas par plānotajiem miljoniem īsti sagaida Lielo estrādi un Daugavas stadionu?

Mobilais tālrunis mūsdienās vismaz Rietumu pasaulē ir gandrīz katrā kabatā. Bet cik bieži aizdomājamies, kā to ražo un kādu "pēdas nospiedumu" tas atstāj planētas resursos? SestDiena izseko minerālu ceļam no raktuvēm līdz viedierīcei, izgaismojot arī ne tos tīkamākos aspektus tehnoloģiju tapšanāNav vairs tie laiki, kad mobilais telefons bija tikai visbagātākajiem ļaudīm.

Tuvojoties pēdējos gados tik populāro maratonu sezonai, līdz ar pavasari ielās un mežu takās arvien biežāk sastopami skrienoši cilvēki. Vēl vairāk par skriešanu atgādina sociālie tīkli, kuros skrējēji labprāt dalās ar saviem sasniegumiem. Varētu pat teikt, ka skriet un nodarboties ar sportu kļuvis stilīgi.

Šodien

SESTDIENAS CEĻOJUMI