Ceļojumi / Diena / Ceļojumi / Diena

Carnikava - 100 neizmantotu nosnaušanās iespēju zeme © DIENA (20)

Noskaidrot vietu, uz kuru Latvijā nevajag braukt sēņot, izzināt visu par īstajiem un patiesajiem nēģiem, izbaudīt piejūru, dārzus un arhitektūras pērles deviņdesmito stilā un galu galā gremdēties arī pārdomās par mūžību, krustošanos un veciem un jauniem baroniem. To visu var, aizbraucot uz Carnikavu.

Ēdiena izšķērdētāji © DIENA (22)

Kamēr gandrīz 800 miljoni pasaules iedzīvotāju cīnās par katru maltīti, tikmēr citi ik gadu atkritumos izmet pārtikas daudzumu, ar ko pietiktu, lai pabarotu visus badacietējus.

LOLīgā valoda © DIENA (14)

Līdz ar internetu un sociālajiem tīkliem arī latviešu valodā gan sarunās, gan sarakstē ienākuši saīsinājumi, burtu kombinācijas un simboli, kas tiek lietoti vietā un nevietā. SestDiena pēta, ko tie nodara valodai un ko mainījuši ikdienas saskarsmē.

Ceļojums pēc karija © DIENA (3)

Harijs un Karīna Eglieni pirms dažām nedēļām ir atgriezušies no teju gadu un trīs mēnešus ilgā pasaules ceļojuma, ar pasauli šajā gadījumā saprotot Eiropas austrumus un Āziju. 31 valsts un divi pseidovalstiski veidojumi – Piedņestras Moldāvu Republika un Kalnu Karabaha – ir viņu stāsta bilancē. Ideja par ceļojumu blakus dzīvojusi teju četrus gadus kā tāds sapnis, kādi ir daudziem no mums.

FOTO: Entuziastu grupa izveidojusi otro tauriņu māju Latvijā © DIENA (1)

Ja tev virsū uzlaižas tauriņš, tā ir laba zīme – ievēlies vēlēšanos, un tā piepildīsies! Lielāka iespēja saskrieties ar tauriņu ir, ja esi iesmaržojies, matos iesmērējis želeju vai ēdis cukurvati, jo šos krāšņos lidoņus pievelk siltums, mitrums un salda garša.

Lai velosipēdists nebūtu kā piektais ritenis © DIENA (14)

Par riteņbraukšanu pilsētās kā ikdienas pārvietošanās veidu runājam daudz, arī citās valstīs netrūkst labo piemēru, tomēr Latvijā tās attīstība kavējas. Kur vērojamas lielākās problēmas, un kā tās risināt?

Darba terapija ar sauso atlikumu © DIENA (2)

Lai arī sūdzēties par pārtikas pieejamību būtu grēks, aizvien populārāki kļūst veidi, kas tās ražošanu padara tuvāku, saprotamāku un, var pat teikt, – personīgāku. Mazdārziņi, tiešā pirkšana un nu arī ekspedīcijas uz zemnieku saimniecībām, lai uz vietas redzētu, saprastu un, nedaudz pastrādājot, lētāk iegādātos dārzeņus un augļus pašu patēriņam.

Dabas gaisa un ūdens "šovi" © DIENA (1)

Kas ir apvelings un halo? Kur var novērot ūdensstabus un sudrabainos mākoņus? Izrādās, tas viss sastopams Latvijā līdzās jau pierastajiem zibeņiem un arī tornādo, kas nebūt nav tikai tālās zemēs vērojami.

Ceļā uz viduslaikiem © DIENA (28)

Dodoties prom no Stambulas un citām tūristu pilnajām vietām, var iepazīt pavisam citādu Turciju, un pat pieredzējis ceļotājs jūtas, kā iekāpis laika mašīnā un beidzot nonācis īstajos Austrumos – kur uz sievietēm labāk neskatīties, ceļmalā var gadīties būt lieciniekam asiņainiem rituāliem un bankā var nākties pagaidīt, kamēr vienīgais darbinieks atgriežas no kafijas dzeršanas.

Domā, ko tvīto © DIENA (36)

Eiropas Komisija un informācijas tehnoloģiju giganti vienojušies aktīvāk apkarot naidīgus izteikumus internetā. Vārda brīvības aizstāvji bažījas, ka turpmāk no tīmekļa var tikt izdzēsts arī likumīgs, bet pretrunīgs saturs.

Vislegālākais Jāņu siers © DIENA (24)

Jāņu siers šogad kļuvis par aizsargātu nosaukumu, tas nozīmē, ka būs jāizpilda virkne prasību, lai tradicionālajam sieram ar ķimenēm varētu likt virsū etiķeti Jāņu siers. Tomēr nozīmi savam svētku sieram piešķiram mēs paši, izvēloties īsteno govi vai vismaz pienu, siešanas rituālus un pasniegšanas veidu.

Gada īsākā nakts © DIENA (25)

Tuvojoties Līgosvētkiem un Jāņiem, ikvienu latvieti pārņem pamatots lepnums, jo ar tādu vērienu kā Latvijā nekur citur pasaulē vasaras saulgrieži svinēti netiek. Tas gan nenozīmē, ka arī citās valstīs trūktu gada īsākās nakts atzīmētāju un visdažādāko svinēšanas tradīciju – gan pagānismā, gan kristietībā balstītu.

Špikot vai nešpikot, tāds ir jautājums © DIENA

Spiegu cienīgas ierīces, aprakstīti logu rāmji un uz sīksīkām lapiņām pārliktas veselas grāmatas – tiklīdz ir iespēja apiet sistēmu, skolēnu un studentu radošumam visos laikos nav bijis robežu. Tomēr špikošana var beigties ne tikai ar šmucīgu skandālu vai atkārtotu gadu skolas solā, bet, izrādās, dažviet pat cietumsodu.

Vai ir Jūrmala pēc Majoriem? © DIENA (10)

Iepazīties ar Slokas čigāniem un varbūt pat iekļūt viņu uzņemtajā filmā, izstaigāt teritoriju, kurā nesatiktos pat Lāčplēsis ar Melno bruņinieku, un līdz galam novērtēt Ķemeru potenciālu – to visu var, aizbraucot tikai dažas pieturas garām "pierastajai" Jūrmalai.

Lai uzturētu visus cilvēkus, kas pēc dažiem desmitiem gadu dzīvos pilsētās, mums būtu vajadzīgas vairākas planētas Zemes, norāda pētnieki. Tāpēc līdzās zinātniskās fantastikas vīzijām par nākotnes pilsētām patlaban pavisam praktiski tiek meklēti risinājumi, kā ne tikai taupīgāk, bet arī pēc iespējas efektīvāk izmantot resursus un no savulaik industriālās revolūcijas izveidotajām pilsētām pāriet uz tādām, ko varētu dēvēt par viedām.

Pēc divu gadu rekonstrukcijas darbiem durvis vērusi vēju pilsētas lidosta. Pirmās brīvvalsts laikā Liepāja bija būtisks gaisa satiksmes centrs._ SestDiena _interesējās, vai līdzīgu statusu tā varētu gūt arī mūsdienās un kādas ambīcijas padomā tās vadītājiem.

Pasaules čempionāts hokejā šogad norisinās Krievijā. Latvijas izlase spēlē A grupā Maskavā, un tieši ar bailēm no šīs lielpilsētas aizbildinājušies daudzi hokeja cienītāji no Latvijas, attaisnojot savu nedošanos just līdzi valstsvienībai. Tie drosminieki, kas uz Maskavu tomēr atbraukuši, ir vienisprātis – nav tik traki, kā varētu likties. Jā, ir kultūras atšķirības un citi mērogi, bet tās ir lietas, kas atšķiras visur.

Par dzīvi ar ordeni © DIENA (30)

Valsts augstākais apbalvojums ir īpašs novērtējums, ko katru gadu piešķir vairākiem desmitiem cilvēku, kuru devums līdzcilvēkiem šķiet šādu atzinību pelnījis. Vai ordeni pēc tam var droši spraust pie krūtīm un nēsāt ikdienā?

Šo sestdienu tūkstošiem cilvēku Latvijā pavadīs Lielajā talkā – pasākumā, kurā līdzīgi domājoši cilvēki satiekas svaigā gaisā, lai savu apkārtni padarītu pievilcīgāku.

Trīsdesmit gadu pēc Černobiļā notikušās kodolkatastrofas avarējušās atomelektrostacijas apkārtne kļuvusi vienlaikus par biedējošu un neizskaidrojami fascinējošu vietu. Tā vilina gan tūristu grupas, gan vientuļus stalkerus, sagaidot visus ar savu dīvaini pamirušo dzīvības pilnumu.Saka, ka īstam vecim dzīves laikā jāiestāda ozols, jānosit čūska un jāizaudzina dēls. Savā sarakstā jau skolas gados čūskas slepkavošanu aizstāju ar "aizbraukt ekskursijā uz Černobiļu".

Šodien

SESTDIENAS CEĻOJUMI