Ceļojumi / Diena / Ceļojumi / Diena

Mācās, lai atgrieztos © DIENA (15)

Iet vienlaicīgi divās skolās, ar skolotāju sarunāties skaipā un mājasdarbus pirms nodošanas ieskenēt – tās ir tikai dažas no lietām, pie kā jāpierod ārzemēs dzīvojošo ģimeņu bērniem, kuri līdzās mītnes zemē apmeklētajai skolai izvēlas arī tālmācību. Šādu iespēju piedāvā vairākas Latvijas skolas, un tas dod priekšrocības un ļauj vieglāk iejusties atgriežoties, tomēr ne vienmēr ir viegli, un arī par programmu plusiem un mīnusiem domas dalās.

Labākais hačapuri un tosts tosta galā. Dažas dienas Gruzijā © DIENA

Vēl un vēlreiz izbaudīt pāri plūstošu viesmīlību un sirsnību, atsaukt atmiņā bērnības garšas un iepazīt daudz jaunu, peldēties saulē un pievilties tikai tirgū – pat dažas dienas Gruzijā liek sajusties labi.

Biznesa tikšanās starpbrīžos © DIENA (1)

Par savu uzņēmumu daudzi tikai sapņo, tikmēr citi biznesu bīda, pat vēl sēžot skolas solā. Ik gadu tiek reģistrēti ap 800 skolēnu mācību uzņēmumu, liela daļa gan tikai atzīmei.

Amatpersonu virtuālo seju spožums un posts © DIENA (14)

Kādreiz, lai pārmītu pāris vārdu ar deputātiem vai ministriem, cilvēki gaidīja oficiālas vizītes, un arī tad šis prieks nebija lemts visiem, taču šodien ikvienam dota izdevība būt dialogā ar vēlamo amatpersonu – vienīgi virtuālajā vidē. Reizēm tādējādi var notikt vienkārša ideju apmaiņa vai dialogs, bet atsevišķos gadījumos tā var panākt pat grozījumus likumprojektos.

Gandrīz zirnekļcilvēki © DIENA (2)

Mammu, mammu, skaties, īsts Spaidermens! – iesaucās kāds zēns, redzot no mājas laižamies lejā industriālo alpīnistu. Saules akmenī strādājošie pie "zirnekļcilvēkiem" aiz loga jau esot pieraduši. Savukārt Panorama Plaza debesskrāpī, lai gan iedzīvotāji tiek brīdināti jau mēnesi iepriekš, vienmēr atrodas kāds, kas pa dzīvokli staigā pliks.

Šī ir Kamčatka, bērniņ! © DIENA (27)

Ēst ikrus ar karotēm brokastīs un mežā lielīgi iet garām bekām, laužot tikai tīras baravikas, iemācīties (ne)baidīties no lāčiem, kuriem var "nejauši" uzskriet virsū, un ceļojuma beigās nevis slavēt skaistumu, bet atzīties mīlestībā. Kamčatkai.

Padomju cilvēks ir miris © DIENA (59)

Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisijas un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta rīkotā zinātniskā konference LIELAIS BRĀLIS TEVI VĒ-RO: VDK un tās piesegstruktūras, kas bija veltīta 1991. gada Augusta puča izgāšanās 25. gadadienai un sekojošajai VDK likvidēšanai Latvijas Republikā, Rīgā notika no 11.

Zemūdens cietuma aizliegtais auglis © DIENA (2)

Iepeldēt mājās un apskatīt mežu zem ūdens, sajust nedaudz no aizliegtā augļa garšas un atļauties drusku pārgalvības, šķērsojot dzeloņdrāšu žogu, to visu var tepat kaimiņos – Rummu karjerā Igaunijā.Tepat kaimiņvalstī Igaunijā, vien aptuveni 40 km no Tallinas un pavisam blakus Emari NATO bāzei, atrodas kāda neparasta vieta – Rummu karjers.

Ne mana cūka, ne ceļmala © DIENA (12)

Tuvojoties valsts simtgadei, daudz tiek runāts par gaidāmo kultūras programmu un, kā labāk pilnīgi visiem ļaut sajust svētkus. Taču par pamatlīmeni – elementāru tīrību publiskās vietās – nereti neviens pat neiedomājas. SestDiena ķeras klāt izpētei – kādā stāvoklī, sagaidot svētkus, ir Latvijas ceļmalas.

Carnikava - 100 neizmantotu nosnaušanās iespēju zeme © DIENA (20)

Noskaidrot vietu, uz kuru Latvijā nevajag braukt sēņot, izzināt visu par īstajiem un patiesajiem nēģiem, izbaudīt piejūru, dārzus un arhitektūras pērles deviņdesmito stilā un galu galā gremdēties arī pārdomās par mūžību, krustošanos un veciem un jauniem baroniem. To visu var, aizbraucot uz Carnikavu.

Ēdiena izšķērdētāji © DIENA (22)

Kamēr gandrīz 800 miljoni pasaules iedzīvotāju cīnās par katru maltīti, tikmēr citi ik gadu atkritumos izmet pārtikas daudzumu, ar ko pietiktu, lai pabarotu visus badacietējus.

LOLīgā valoda © DIENA (14)

Līdz ar internetu un sociālajiem tīkliem arī latviešu valodā gan sarunās, gan sarakstē ienākuši saīsinājumi, burtu kombinācijas un simboli, kas tiek lietoti vietā un nevietā. SestDiena pēta, ko tie nodara valodai un ko mainījuši ikdienas saskarsmē.

Ceļojums pēc karija © DIENA (3)

Harijs un Karīna Eglieni pirms dažām nedēļām ir atgriezušies no teju gadu un trīs mēnešus ilgā pasaules ceļojuma, ar pasauli šajā gadījumā saprotot Eiropas austrumus un Āziju. 31 valsts un divi pseidovalstiski veidojumi – Piedņestras Moldāvu Republika un Kalnu Karabaha – ir viņu stāsta bilancē. Ideja par ceļojumu blakus dzīvojusi teju četrus gadus kā tāds sapnis, kādi ir daudziem no mums.

FOTO: Entuziastu grupa izveidojusi otro tauriņu māju Latvijā © DIENA (1)

Ja tev virsū uzlaižas tauriņš, tā ir laba zīme – ievēlies vēlēšanos, un tā piepildīsies! Lielāka iespēja saskrieties ar tauriņu ir, ja esi iesmaržojies, matos iesmērējis želeju vai ēdis cukurvati, jo šos krāšņos lidoņus pievelk siltums, mitrums un salda garša.

Par riteņbraukšanu pilsētās kā ikdienas pārvietošanās veidu runājam daudz, arī citās valstīs netrūkst labo piemēru, tomēr Latvijā tās attīstība kavējas. Kur vērojamas lielākās problēmas, un kā tās risināt?

Lai arī sūdzēties par pārtikas pieejamību būtu grēks, aizvien populārāki kļūst veidi, kas tās ražošanu padara tuvāku, saprotamāku un, var pat teikt, – personīgāku. Mazdārziņi, tiešā pirkšana un nu arī ekspedīcijas uz zemnieku saimniecībām, lai uz vietas redzētu, saprastu un, nedaudz pastrādājot, lētāk iegādātos dārzeņus un augļus pašu patēriņam.

Kas ir apvelings un halo? Kur var novērot ūdensstabus un sudrabainos mākoņus? Izrādās, tas viss sastopams Latvijā līdzās jau pierastajiem zibeņiem un arī tornādo, kas nebūt nav tikai tālās zemēs vērojami.

Dodoties prom no Stambulas un citām tūristu pilnajām vietām, var iepazīt pavisam citādu Turciju, un pat pieredzējis ceļotājs jūtas, kā iekāpis laika mašīnā un beidzot nonācis īstajos Austrumos – kur uz sievietēm labāk neskatīties, ceļmalā var gadīties būt lieciniekam asiņainiem rituāliem un bankā var nākties pagaidīt, kamēr vienīgais darbinieks atgriežas no kafijas dzeršanas.

Eiropas Komisija un informācijas tehnoloģiju giganti vienojušies aktīvāk apkarot naidīgus izteikumus internetā. Vārda brīvības aizstāvji bažījas, ka turpmāk no tīmekļa var tikt izdzēsts arī likumīgs, bet pretrunīgs saturs.

Jāņu siers šogad kļuvis par aizsargātu nosaukumu, tas nozīmē, ka būs jāizpilda virkne prasību, lai tradicionālajam sieram ar ķimenēm varētu likt virsū etiķeti Jāņu siers. Tomēr nozīmi savam svētku sieram piešķiram mēs paši, izvēloties īsteno govi vai vismaz pienu, siešanas rituālus un pasniegšanas veidu.

Šodien

SESTDIENAS CEĻOJUMI