Ceļojumi / Diena / Ceļojumi / Diena

Pragmatiski ironiskais krasts © DIENA

Peipusa jeb Brīnumezera piekraste Igaunijā ir interesanta ikvienā gadalaikā – ziemā turp vilina zemledus makšķerēšana, pavasarī un vasarā estētiski sakārtotā vide un mierīga dzīvošana, rudenī komerciāli iesaiņotais Sīpolu ceļš, bet visu cauru gadu tā ir spēja savu kultūras mantojumu piemērot pārdošanai. Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā kā pamats tūrisma attīstībai te tika izvēlēts ietilpīgs un pretrunīgs "zīmols": vecticībnieku tradicionālais dzīvesveids.

Īsās naktis gaišajā Somijā © DIENA

Skan kā kovārņi, un smaržo pēc ziediem – tā ir Tampere! Te var izbaudīt pirtis arī lielveikalā un uz ūdens, iepazīties ar Muminu īpašo pasauli un kā suvenīru uz mājām aizvest kafiju.

Pie dieviem, atkritumu kalniem un zaļām ielejām © DIENA

Indija vienaldzīgu neatstās nevienu. Te gurdina pašiņu tīkotāji un uzmācīgie mērkaķi, grūti ir garšas kārpiņām un pie atkritumiem nepieradušai acij. Bet iespaidu, šoreiz viesojoties šīs valsts "Silīcija ielejā" Punē, kā vienmēr, ir daudz un spilgti.

Ignalinā kodoltūrisms © DIENA

Stingra kārtība, daudzslāņu apģērbs un ne soļa bez dozimetra. Uzzinot, ka vēl var doties ekskursijā uz slēgto Ignalinas AES, ilgi domāt nevajag – pieteikšanās nav vienkārša, taču iespēja pašam savām acīm redzēt atomelektrostacijas iekšieni ir šo grūtību vērta.

Paradīzes sala un tās mušķērājs © DIENA

Slavenākā pludmale pasaulē, neaizmirstami saulrieti bez citiem tūristiem, bruņurupuči, zivis un putni tuvumā un droni, kas, šķiet, ir visur, – tāda ir Ladigas sala.

"Rijīga" zeme un kūdras amfiteātris © DIENA

Vasara ir īstais brīdis, lai dotos laukā no četrām sienām un atklātu Latvijas dabas bagātības – vienalga, vai kājām, ar velosipēdu vai citu braucamo. Ik novadā tādu "ir vērts redzēt" vietu nav mazums. Arī Zemgalē, kas it kā šķiet līdzena kā galds un tīrumu tīrumiem sapēdota, izrādās, ir pāri pussimtam ģeoobjektu, kurus noteikti vajadzētu aplūkot savām acīm: dolomītu atsegumi, kūdras purvi, kritenes, svētavoti, akmeņi, klintis, kāpas.

Kā atgriezties bērnības garšā © DIENA

Autentiskas sajūtas Viesītes pusē – ar bānīti, Stradiņu dzimtas un Vecā Stendera vietām un saldēdienu, kas nones jumtu.

No dubļiem līdz koku galotnēm © DIENA

Griķu masāžas, dubļu vannas un bezgalīgi daudz mežu apkārt – tas ir spilgtākais, kas paliek prātā no Druskininku kūrorta. Te tiešām var izbaudīt spa procedūru dažādību, bet apkārtnē – iepazīt dabas krāšņumu.

Nomoda sapnis – Silueta sala © DIENA

Paradīze nav iedomu vieta – tajā gluži labi var nokļūt, ja aizbrauc uz Silueta salu Seišelās. Pilnīgs miers, okeāna šalkoņa, saules putni un jūraseži tuvplānā te ir tikpat pierasta lieta kā tūristi, kas arī ir vienīgais iemesls bez pašas dabas, kādēļ uz salas vēl sastopami vietējie.

Ar laivu gar koku galotnēm © DIENA

Atbūda periodu Dvietes apkaimes iedzīvotāji mēdz dēvēt par piekto gadalaiku, kad ilgstoši pārplūst ne tikai upes un ezeri, bet arī tuvējās pļavas – kopumā pat vairāku tūkstošu hektāru platībā. Šajā laikā tur, kur citkārt bijis ceļš, nu nākas doties pāri ar laivu. Specifiskie dabas apstākļi teritoriju padara interesantu gan dažādām augu un putnu sugām, gan neparastu ainavu cienītājiem.

Dubaijas kontrasti © DIENA

Nākotnes izaicinājums vai tomēr pareģojums, izklaides lielveikalā, grandiozas ilūzijas, bezgalīgs spožums un blakus posts. Tas viss atrodams Dubaijas karstumā, kur līdzās, šķiet, sadzīvo vairākas realitātes vienlaicīgi.

Kalns, ko nepaslēpt © DIENA

Daugavpilī ir rajons, kur krusti sasaucas, viena baznīca atspīd otrā, zvanu skaņas dzīvokļos ienāk bez klauvēšanas, bet garīgo koncentrāciju izlīdzina saplaisājušas blokmājas un to ļaudis; vieniem Baznīcu kalna sakrālais mantojums ir dzīves daļa, citiem iemesls ātrāk tikt prom – unikālā vieta Lieldienu gaidās atklājas kā patvēruma un daudzu pretrunu kopums.

Viens no 36 uz Maroku © DIENA

Šis nav ceļojuma apraksts. Kaut vai tāpēc, ka pārāk cienu cilvēkus, kuri ar padziļinātu vēstures izpratni brauc meklēt, skatīt, pētīt un vēlāk visu to garšīgi pasniedz savos stāstījumos par tuvākiem vai tālākiem ceļojumiem. Ļoti patīk tos lasīt. Īpaši vēl, ja tas ir tiešām smeķīgs izklāsts.

It kā pandēmijas nebūtu bijis © DIENA

Portugāles pievilcību veido siltais, saulainais klimats, Atlantijas okeāna piekrastes gleznainās ainavas un vēsturiskā arhitektūra. Taču vēl šī valsts patīkami pārsteidz ar to, ka tajā gandrīz nemaz nav jūtamas pandēmijas radītās "traumas".

Berberi, baltādaini Ziemeļāfrikas pamatiedzīvotāji, ir otrs lielākais etnoss aiz kurdiem, kam nav savas valsts. Tiek lēsts, ka to skaits sasniedz 20 līdz 40 miljonu vai pat vairāk, ja ietver arī tos, kas kolonizācijas un globalizācijas ietekmē vairs nerunā senču valodā. Tuvākā vieta, kur kaut nedaudz ielūkoties mūsdienu berberu sadzīvē, ir Maroka, taču bez "savējā" to neizdarīt – gan tāpēc, ka būs valodas barjera, gan tāpēc, ka Āfrikā bez piederības ciltij neiztikt

Seišelu salām mūsu sirdī ir īpaša vieta – tur pirms astoņiem gadiem apprecējāmies. Šoreiz tajās atgriežamies, lai atzīmētu kāzu gadadienu un beidzot paliktu dažas naktis arī apdzīvotākajā no salām – Maē.

Uzbekistāna ir cita pasaule, cita kultūra, tur ir pilnīgi cits dzīves ritms. Vismaz tāda sajūta rodas, šajā saulainajā un pastāvīgā ūdens deficītā esošajā valstī pavadot vienu intensīvu, karstu un neaizmirstamu nedēļu

Pilsēta, ko tuksnesī uzcēlis prezidents, sirreāla baltā marmora eksplozija, augstceltnes, kas kutina debesis, un ielas tik platas kā lidmašīnām domātas – Turkmenistānas galvaspilsēta ir laimes kodēšanas paraugstunda, un pat pilsētvides veidošanai te ir ideoloģisks pamats. Varena, utopiska, ziedoša, skaista, mirdzoši neatkārtojama! Tikai kur ir cilvēki?

Atmiņu fragmenti un smaržas kārdina vēl un vēlreiz atgriezties Lisabonā – pilsētā ar īpašu gaismu, skaistiem skatiem un mūžīgi nenoķeramiem ūberiem.

Idžvi sala Kivu ezerā ir lauksaimnieku miera osta Kongo daudzo karu vidū, bet ne tās pirmiedzīvotājiem – pigmejiem. Bambuti pigmeju stāvoklis Idžvi salā ir daudz sliktāks nekā Kongo pirmiedzīvotāju dzīve citviet milzīgajā valstī.

Šodien

SESTDIENAS CEĻOJUMI