Ceļojumi / Diena / Ceļojumi / Diena

Salas, kas aicina atgriezties © DIENA

Azoru salām piemīt spēcīga, gluži maģiska pievilcība, kas tajās atgriezties mudina gan ārvalstu tūristus, gan pasaulē aizklīdušos azoriešus. Turklāt šīs Atlantijas okeāna apskalotās, Portugālei piederošās salas Covid-19 krīzi spējušas izturēt, nezaudējot pašcieņu.

Kamēr visa dzīvā radība vēl nav apēsta… © DIENA

Kongo Dienvidkivu provinces Kahuzi-Biegas Nacionālajā parkā milzīgos gorillas var vērot dažu metru attālumā. Tomēr, lai arī pieradušiem pie cilvēka klātbūtnes, te tiem nav viegla dzīve – vietējie labprāt tos liktu savā pusdienu šķīvī. Vienīgais škērslis – reindžeri, kuriem ne darbs, ne alga arī nav salda.

Britu salu pulsējošā sirds © DIENA

Dažās dienās un dažās apmeklējuma reizēs Londonu nav iespējams ne apskatīt, ne vispār īsti aptvert – līdzās centrālajai daļai ar visiem zināmiem tūrisma objektiem tā piedāvā arī negaidītus atklājumus savās apkaimēs, neticami daudz zaļas teritorijas un vēl daudz neizzinātā, ko vērts izpētīt.

Iemīlēties divās Kairās © DIENA

Lai iemīlētu Ēģiptes galvaspilsētu Kairu, var nepietikt ar vienu reizi – cilvēku pūļi, haotiska satiksme un tirgotāju uzbāzība pie tūrisma objektiem var likt nobīties un novērsties. Taču, ja izdodas iepazīt vietējo viesmīlību, grandiozo tuksneša pilsētu var atklāt no pavisam cita skatpunkta un gribēt tajā atgriezties vēlreiz.

FOTO: Kur azūrzilais saplūst ar debesīm © DIENA

Amalfi patiesi ir sapņu galamērķis, jo tajā kaut ko sev atrast var ikviens. Vēsture, kultūra, gastronomiskais baudījums un ainava, kas ne tikai priecē acis, bet arī dvēseli – Amalfi redzētie skati vienmēr paliks atmiņā un gadiem rādīsies sapņos.

Katram savu Araratu © DIENA

Daba un klosteri ir Armēnijas tūrisma industrijas stūrakmeņi. Tikmēr savā ārpolitikā valsts mēģina balansēt uz šķietamas neitralitātes robežas, cenšoties nesakaitināt Krieviju.

Brīvgaitas triumfs © DIENA

Albānijas pārsteigumu vidū ir arī kāds dabas radīts – Valbonas ieleja, kas atrodas šīs zemes "Alpos". Iesākumā to uztveram kā reklāmas saukli, tomēr kalnu pārgājiens pa seno mūļu dzinēju taku apliecina: virsotnes ir īstas, sniega pietiek, un skaistums aizsit elpu. Bet, kur kalni un kalnieši, tur arī senas un neiznīdējamas tradīcijas.

Gaisma zobena ēnā © DIENA

Jeb Visu veidu bateriju uzlādes iespējas Vīnes dzīvību sološajos mutuļos un tempļos.

Baltās naktis Somijā © DIENA

Pandēmijas viļņiem pa vidu vasarā varēja pagūt aizceļot uz Somiju, lai tur ne tikai izbaudītu baltās naktis, bet arī iepazītu hipsterrajonus, pārsteidzošu dabu un satiktu bezgalīgus zosu barus.

Pilis un žirafes Čehijas plašumos © DIENA

Pandēmijas laikā ceļot šķiet īpaši interesanti – gluži vienkārši tāpēc, ka jau teju aizmirsies, kā tas notiek un cik daudz iespaidu var gūt. Šoreiz – par Hradeckrāloves reģionu, kurā var ne tikai apskatīt pilis, bet arī izmantot iespēju doties safari izbraucienā.

Pie pērtiķiem, granātāboliem un torņiem © DIENA

Dienvidspānija ir kontrastiem bagāts reģions. Pilsētās ar vēsturisku šarmu apveltīti kvartāli sadzīvo ar vienveidīgu daudzstāvu namu rajoniem. Vidusjūras malā manāmi gan krāšņi ziedi un spilgti saulessargi, gan smilšaini liedagi un klinšaini stāvkrasti. Katoļu baznīcas slejas blakus modernas tolerances apliecinājumiem. Spāņu ugunīgais temperaments rod izpausmes kultūrā, bet attieksme pret Covid-19 pandēmiju ir tik mierīga, ka trāpīgs tās simbols varētu būt visapkārt redzamie relaksētie kaķi.

Pēc gaismas uz Vidzemi © DIENA

Pēc kovidlaika dzīves četrās sienās patiesam priekam pietiek jau ar maltīti ārpus mājas un nakšņošanu viesnīcā. Taču, ja tam visam vēl pievieno klāt izgaismotas un sakoptas pilis, parkus, baznīcas un pat veselu dzelzceļa mezglu, tad laba atpūta un garastāvoklis garantēts, arī ceļojot tepat pa Latviju.

Pastaigas dabā gada nogales brīvdienām © DIENA

Mūslaiku galvenā izdzīvošanas formula ir: darbs, mājas, svaigs gaiss. Tieši Latvijas dabas sniegtās iespējas mēs varam izmantot Jaunā gada garajās brīvdienās. Šoreiz ēšanu lauku krodziņos gan aizstāsim ar pikniku un centīsimies izvēlēties mazāk zināmus maršrutus. Latvijas daba piedāvā gana daudz visām gaumēm un vecumiem, lai katrs varētu izvēlēties sev piemērotāko, turklāt bez riska veidot sastrēgumus.

Starp baložiem un sirsnīgu viesmīlību © DIENA

Atceroties ceļojumu uz Aleksandriju vēl pirms pandēmijas un ierobežojumiem, prātā vispirms nāk viesmīlība. Taču arī slavenā bibliotēka, dārzi un rotaslietu greznums, kas acīmredzot bijis iedvesmas avots ne vienam vien arī mūsdienās.

Kad nu Covid-19 uzbrukuma dēļ atkal nav pieejamas daudzas kultūras un izklaides vietas un pasākumi stipri apcirpti, bet nepavisam negribas brīvos brīžus pavadīt četrās sienās, gremdējoties rudens splīnā, vislabākais, ko darīt, ir doties dabā. Šoreiz – pa Mežtaku līdz Līgatnei un alām ar vīnu.

Ja mežoņi strauji ir kļuvuši par kristiešiem, kultūrvide sola pārsteigumus – to apliecina Indijas ziemeļu province Nāgālenda un tās grandiozais sešpadsmit nagi cilšu kultūras festivāls pērn. Pirms lielā notikuma apmeklējām vēl arī angami cilts ciematu un iekļāvāmies aziātiskā Ziemassvētku jautrībā.

Salacgrīva ir dzīvs pierādījums, ka arī mūsdienās pat visikdienišķākajām vajadzībām celtas būves ir pelnījušas izcelšanu un var kļūt par neatņemamu pilsētas dzīves sastāvdaļu. Proti, pārtikas veikala top! ēka te ne tikai labi iedzīvojusies, bet pat kļuvusi par tādu kā neoficiālo centru un atzīmēšanās punktu gan vietējiem, gan tiem, kas pilsētai tikai brauc cauri.

Vienības nams Daugavpilī jeb Latvijas pirmā Gaismas pils ir grandiozu izmēru un augstas kvalitātes sabiedriska ēka, kas tika uzcelta tikai 17 mēnešos – tik liela bija vēlme, pareizi organizēts darbs un valstiskā griba. Jā, arī ambīcijas parādīt Latgales nozīmi Latvijā un Latvijas vietu Eiropā.

Zaļā sinagoga Rēzeknē ir kļuvusi par Latvijas ebreju lūgšanu namu vēstnesi – restaurēta, atvērta visiem, viesmīlīga un atraktīva tā aicina pārkāpt slieksni un iedziļināties gan ebreju reliģijā un kultūrā, gan Latgales šarmantajā etnisko grupu sadraudzībā. Šeit būvkultūrai ir "mozusticīgo" saknes pagātnē un rūpīgs restaurācijas darbs tagadnē – pamatīgs veikums ar unikālu atradumu zāles centrā.

Ar zelta atslēgu

Jūgendstils nav baroks, kam patīk žilbināt ar zeltītiem rotājumiem, taču šī stila pērle Liepājā pie zelta ir tikusi. Nē, to nevar ne nokasīt, ne nosvērt, bet ar to var atvērt Liepājas 1. ģimnāzijas durvis – tā ir zelta atslēga no pagātnes uz nākotni. Izcilas paraugs tapšanas laikā un restaurācijas veiksmes stāsts šodien – 32 kārtās.

Šodien

SESTDIENAS CEĻOJUMI