Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +8 °C
Skaidrs
Sestdiena, 4. maijs
Viola, Vizbulīte, Vijolīte

Tuvplānā

Karogs stiprās rokās © DIENA

Nacionālais karogs ir svarīgs tautas simbols, un tam goda vieta atvēlēta arī olimpisko spēļu stāstā - atklāšanas un noslēguma ceremonijās, apbalvošanas procedūrā. Pēc neatkarības atgūšanas Latvija piedalījusies astoņās ziemas olimpiskajās spēlēs, un pusē gadījumu valsts karogu atklāšanas ceremonijā nesuši bobslejisti. Sporta Avīze aprunājās ar diviem no šiem varoņiem, turklāt zīmīgiem - Jānis Ķipurs veda Latvijas delegāciju tās pirmajās olimpiskajās spēlēs pēc atbrīvošanās no padomju savienības važām, bet Daumants Dreiškens savās stiprajās stūmēja rokās karogu turēja iepriekšējās spēlēs pirms četriem gadiem Phjončhanā. Pēc tā titulētais bobslejists nolēma likt karjerai punktu un Pekinā jau būs citā statusā.

Astoņus gadus gaidītais hokeja turnīrs © DIENA

Hokeja izlases starts olimpiskajās spēlēs vienmēr bijis kā ķirsītis uz kūkas - Latvijas sporta līdzjutēju visvairāk gaidītais un svarīgākais lielā sporta foruma notikums. Kā nekā hokejisti veido aptuveni pusi no Latvijas delegācijas. Mūsu valstsvienībai bijusi laime kvalifikācijas sacensības aizvadīt pie pilnām tribīnēm savās mājās, savukārt pašu olimpisko turnīru laikā līdzjutēji regulāri modušies arī nakts stundās, lai vērotu hokejistu cīņas pret pasaules labākajiem. Sagaidot Latvijas hokeja izlases startu savās sestajās olimpiskajās spēlēs, atskatījāmies uz notikumiem iepriekšējos olimpiskajos un arī olimpiskās kvalifikācijas turnīros.

Nepiepildīts sapnis © DIENA

Man sen vairs nav interesanta labu rezultātu sasniegšana pasaules čempionātā vai Pasaules kausa kopvērtējumā, jo karjerā palicis tikai viens mērķis – medaļa olimpiskajās spēlēs. Pekinas sacensības sagaidu labā fiziskā formā un mēģināšu beidzot šo sapni piepildīt.

Maigā vara © DIENA

Ķīna salīdzinājumā ar 2008. gadu nav ievērojami mainījusies, bet strauji tuvojas tam, lai kļūtu par pasaules lielāko ekonomiku.

Atgriešanās Putna ligzdā © DIENA

Rīkotāji vienmēr centušies panākt, lai olimpiskās spēles būtu neaizmirstamas un īpašas. Nav šaubu, ka tādas būs arī februārī Pekinā notiekošās XXIV Ziemas olimpiskās spēles, taču vienlaikus jācer, ka to vēsturiskumu veicinās organizatoriskās un sportiskās veiksmes, ne raižpilnais fons un virkne neviennozīmīgi vērtēto faktoru ap četrgades lielākā ziemas sporta foruma norisi Ķīnā. Gatavošanās spēlēm pagājusi kritikas, protestu, pandēmijas un šaubu ēnā, taču par spīti visam šomēnes Pekinā vienkopus pulcēsies ap trim tūkstošiem pasaules vadošo ziemas sporta veidu pārstāvju, lai tiektos pēc savas karjeras mērķu sasniegšanas un sapņu piepildīšanas.

Prognožu spēle © DIENA

Kaut gan prognozes allaž ir nepateicīgas, vairāku Latvijas sportistu lieliskie rezultāti pēdējās nedēļās pirms Pekinas olimpiskajām spēlēm liek cerēt, ka no prestižā pasākuma, pār kura norisi gan veļas draudīgs omikrona mākonis, viņi mājās neatbrauks bešā. 2–3 medaļas reālā scenārijā, 4–5 lielas veiksmes gadījumā – tādu matemātiku salikuši sporta draugi. Tomēr allaž jāatceras, ka sports ir grūti paredzams un bieži vien Latvijas atlētiem neklājas tik labi, kā mums gribētos redzēt.

Sarkanā dēmona spēles © DIENA

Kad Pekinai piešķīra tiesības rīkot 2008. gada vasaras olimpiskās spēles, Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) pauda viedokli, ka šī būs iespēja atvērt Ķīnu un tās iedzīvotāju redzējumu, kā dzīvo pārējā pasaule. Iznākumā tā visa izrādījās liela spekulācija par tēmu, lai, no vienas puses, nopelnītu lielu naudu, bet no otras – veiktu veiksmīgu propagandas kampaņu, stiprinot Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) autoritāti.

Zīmoli sportā © DIENA

Sports ir viena no platformām, lai dažādi zīmoli pastāstītu un atgādinātu par sevi. Mēs zinām, kas ir sports, bet kas pēc būtības ir zīmoli (jeb, kā tos agrāk sauca, brendi)? Tāpat šoreiz iepazīsimies ar dažiem interesantākajiem juridiskajiem aspektiem saistībā ar zīmoliem augstāko sasniegumu sportā Latvijā.

Līkločiem uz karjeras virsotnēm © DIENA

Pat spilgtākajiem basketbola talantiem pāreja uz profesionālo basketbolu vien retos gadījumos iznāk rozēm kaisīta, par ko uz savas ādas pārliecinājušies arī Latvijas sudraba jaunieši - 2018. gada Eiropas vicečempioni vecuma grupā līdz 18 gadiem. Toreiz pēc Liepājā, Ventspilī un Rīgā notikušā turnīra rēķinājām, ka komandas līderi varētu nonākt pasaules spēcīgākajā līgā Nacionālajā Basketbola asociācijā (NBA), daudzi citi - tēmēt uz augstākā līmeņa komandām Eiropā. Sausais atlikums trīsarpus gadu vēlāk mums atklāj mazliet pelēcīgāku ainu, tomēr vairākuma šīs komandas spēlētāju stāstā joprojām jaušama cerība, ka viņi vēl liks par sevi manīt visaugstākā līmeņa basketbolā. Sporta Avīze kopā ar sudraba komandas treneri Artūru Visocki-Rubeni un vairāku šī komandas modeļa spēlētāju aģentu Mārtiņu Bērziņu atskatās uz jauno spēlētāju līdzšinējām gaitām un perspektīvām nākotnē.

Mesija vai vēl viens garāmgājējs? © DIENA

Visvairāk titulētais futbola klubs Anglijā, taču jau teju desmitgadi kā apsmiekla objekts. Svaidīšanās ar naudu nepārdomātos spēlētāju pirkumos un treneru piemeklēšanā, bažas par kluba vadības kompetenci futbola jautājumos un galvenais - bez sava spēles stila laukumā un ar impotenci taktiskajos risinājumos. Tāda bijusi Manchester United dzīve, kopš komandas grožus atstāja leģendārais sers Alekss Fērgusons. Tomēr decembris nāca ar svaiga gaisa malku, kas, izskatās, būs uz palikšanu un būvēs to tēlu, kādā Mančestras slavenāko klubu redzēsim turpmākos gadus. Viņš ir vācietis Ralfs Rangniks.