Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

VIdes diena

Mežā saimniekot vajadzēs intensīvāk un mērķtiecīgāk © DIENA(8)

"Ja arī nākotnē gribēsim izmantot mežus, saimniekošanu tajos vajadzēs intensificēt. Mežs no Latvijas nepazudīs, klimats meža pazušanu neizraisīs. Jautājums tikai, cik daudz mēs kā sabiedrība spēsim šo pārmaiņu rezultātā iegūt vērtīgu resursu. Saimniekot nāksies daudz mērķtiecīgāk," uzskata Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Āris Jansons.

Klimata perspektīvas: Kļūs siltāks un mitrāks © DIENA(4)

"Klimata pārmaiņas mēs nevaram apturēt, jo skaidrs, ka tās notiek un notiks arī nākotnē. Ilgtermiņā tās varam mazināt, dzīvojot videi draudzīgāk, sagatavojot likumprojektus, kas nosaka atbalsta mehānismus videi draudzīgas enerģijas izmantošanai, bet tas viss jādara kompleksi un vispirms katram jāsāk pašam ar sevi," norāda Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.

Jūras krasts brūk ne tikai Latvijā © DIENA(6)

Jūra nograuž krastu. Klimata pārmaiņas un vējš ietekmē piekrastes līniju. Ainaviski dabas objekti piesaista tūkstošiem apmeklētāju, jo tiek reklamēti pat starptautiskā līmenī, taču pārāk liels viesu skaits dabas objektam var kļūt par draudu. Par šādām un līdzīgām tēmām Vides Diena rakstījusi saistībā ar situāciju Latvijā. Taču līdzīgas problēmas sastopamas arī citur Eiropā, un ne tikai Baltijas jūras reģionā, bet arī pie Vidusjūras.

Latvijā klimata pārmaiņu sekas ir mērenas © DIENA(5)

Par to, cik nopietna problēma ir klimata pārmaiņas, kāpēc no tām vairāk cieš attīstības valstīs, kādas ir šo pārmaiņu izpausmes un kā mēs tās varam ierobežot, kā arī par to, kāpēc nepiekrīt daudzkārt dzirdētajam apgalvojumam, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē, intervijā Rūtai Kesnerei stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas vadītāja, profesore Agrita Briede.

Veidos jaunu hidrobūvi Lielupes krastā(2)

"Globālo klimata pārmaiņu procesu ietekme kūrortpilsētai un tās ilgtspējīgai attīstībai nav labvēlīga. Bez bargajām ziemām mēs zaudējam būtisku Jūrmalas kā kūrortpilsētas resursu – pludmali," norāda Jūrmalas pilsētas domes Attīstības pārvaldes Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs. Taču jūra nav vienīgā ūdenstilpe, kas noskalo sauszemi, jo no otras puses to grauž arī Lielupe. Nupat jūrmalnieki sākuši izstrādāt jaunu projektu, kas paredz Lielupes kreisā krasta nostiprināšanu Majoros un Dzintaros, un turpina darbus pie esošā krasta stiprinājuma Dubultos.

Nevis klimata, bet infrastruktūras gūstekņi. Saruna ar Tomu Brici(16)

"Nīderlandē, kas tiek uzskatīta par velo paradīzi, lietaino dienu skaits īpaši ziemas sezonā ir krietni lielāks nekā pie mums, tur arī regulāri ir stiprs vējš, bet mēs redzam, ka tas īpaši neattur cilvēkus no braukšanas ar velosipēdu. Jo tas lielā mērā ir pārliecības, kultūras, attieksmes jautājums. Joprojām liela daļa cilvēku Latvijā uztver to, ka jātiecas uz komfortu, ko dod mašīna," intervijā Romānam Meļņikam par velobraukšanas apstākļiem arī tam šķietami nepiemērotā sezonā stāsta Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktors Toms Bricis.

Elektromobiļi Latvijā ienāk lēni un nesteidzīgi(11)

Ierastajam benzīnam un dīzelim alternatīvu degvielu attīstīšana autotransportā kļūst par ierastu lietu. Jebkura alternatīva jau ir laba pati par sevi, taču, šķiet, to vēlams izvērtēt ar vēsu skatu, paturot prātā, ka katrai lietai savs laiks un vieta. Tā tas ir arī ar arvien lielāku popularitāti iemantojušajiem elektromobiļiem.

Baltijas jūras resursi nav pilnībā izmantoti(2)

Valstij vajadzētu vairāk atbalstīt inovatīvos veidus un risinājumus, kā izmantot jūras resursus, jo šie resursi nav tikai zivis cilvēku vai dzīvnieku uzturā, uzskata Dr. biol., Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktore un vadošā pētniece Anda Ikauniece.