Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

VIdes diena

Doles sala - sargājamā, zaļā pērle Rīgas tuvumā © DIENA(1)

Mūsdienās dabas aizsardzībā risināmo jautājumu lokā ir gan cilvēki, gan daba. Kā atzīst Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti, dabas vērtību un resursu aizsardzība un apsaimniekošana, sugu un biotopu aizsardzība, vietējo attīstības projektu un ainavu ekoloģiskā plānošana ir daļa no tiem.

Gan takas, gan skatu torņi © DIENA

Par valsts īpašumā esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) apsaimniekošanu un uzturēšanu atbildīgā institūcija ir Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).

Saglabāt un pilnveidot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas © DIENA(3)

Latvijā no 128 pašvaldībām 110 pašvaldībās atrodas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT). Vairākas ĪADT ir kopīgas vairākām pašvaldībām, un pavisam Latvijā ir 683 šādas teritorijas. Savukārt Natura 2000 tīklā Latvijā ir iekļautas 333 teritorijas: četri dabas rezervāti, četri nacionālie parki, 239 dabas liegumi, 37 dabas parki, deviņi aizsargājamo ainavu apvidi, septiņas aizsargājamās jūras teritorijas un 24 mikroliegumi.

Ar vairākiem apkures veidiem drošāk un izdevīgāk © DIENA

"Siltumenerģijas ražotājam ir jāprot sabalansēt vides aizsardzības prasības ar finansēm, ņemot vērā arī kurināmā diversifikācijas aspektu. Biokurināmā izmantošanas jomā esam pieņēmuši nedaudz piesardzīgu, bet, manuprāt, pareizu stratēģiju - uzstādījuši jaunas, modernas iekārtas, kas maksimāli strādā visu gadu un centralizētajā siltumapgādē līdz ar to nodrošina vasaras slodzi, bet dabasgāzi izmantojam apkures sezonā.

Lai nesaltu, izmanto gan zemes, gan saules siltumu © DIENA(5)

Neatkarība - šis ir atslēgas vārds, kāpēc Uldis Pabērzis pirms sešiem gadiem izvēlējās sākt būvēt pasīvo māju. "Negribēju būt atkarīgs no jebkādiem ārējiem apstākļiem, bet, lai uzbūvētu energoneatkarīgu māju ar mazu resursu patēriņu, kā siltuma avoti jāizmanto dabas resursi - zemes un saules siltums," atzīst gandrīz 600 kvadrātmetru plašās mājas Mežaparkā saimnieks Uldis Pabērzis.

Pasīvā māja, kurā nekad nesalst © DIENA(46)

"Esmu pat ļoti apmierināts ar uzcelto māju. Kaut arī būvniecības procesā neiztika bez kļūdām un problēmām, iecere bija tā vērta. Vairs nav jārūpējas par apkuri, un dzīves kvalitāte jūtami uzlabojusies," saka Voldemārs Jānis Uplejs, vienģimenes pasīvās dzīvojamās mājas Ikšķiles novadā saimnieks.

Siltumu var arī regulēt © DIENA(7)

Viena no tendencēm jaunu daudzdzīvokļu ēku, kam ir centralizētā siltumapgāde, būvniecībā ir tehnoloģiski ierīkotā iespēja katram dzīvoklim autonomi gan pieslēgt, gan atslēgt siltumu, kā arī regulēt temperatūru katrā dzīvoklī un telpā. To nodrošina divu cauruļvadu sistēmas ierīkošana, kas paredz atsevišķu siltuma ievadu katrā dzīvoklī, turklāt ar atsevišķu skaitītāju.

Siltumu iegūst, kombinējot zemes un saules enerģiju © DIENA(1)

"Pasaulē aizvien vairāk apzinās, ka dabas resursi jātaupa. Videi draudzīgs, energoefektīvs siltumnodrošinājums ir viens no veidiem, kā samazināt izmešus. Taču zaļās tehnoloģijas ir efektīvas tikai tad, ja pareizi strādā un to izmantošana ir ekonomiski pamatota," uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālās administrācijas vecākais referents nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā Gintārs Rubenis.

Dūmi nonāk māju logos © DIENA(8)

Eksperti Dagnija Blumberga un Mārtiņš Gedrovičs intervijā Rūtai Kesnerei.Ir sākusies apkures sezona, un cilvēki, izvēloties kurināmo savām privātmājām, vispirms domā par ekonomisko izdevīgumu, bet kurš kurināmais ir videi draudzīgākais, un kā to savietot ar ekonomisko izdevīgumu?**Dagnija Blumberga.