Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Vājuma brīdis vai tendence © DIENA

Iepriekšējās nedēļas beigās Indijas premjerministra zvērestu jau trešo reizi deva hinduistu nacionālistu – Indijas Tautas partijas jeb Bharatiya Janata Party (BJP) – līderis Narendra Modi, kurš attiecīgi turpinās vadīt Āzijas lielvalsti vēl piecus gadus.

Nezinīšu klubiņš © DIENA

Savdabīgu pozīciju nupat sāk ieņemt aizvien lielāks skaits esošo un izbijušo politiķu un ierēdņu pēc tam, kad Valsts kontrole (VK) nāca klajā ar secinājumiem par "gadsimta projektu" Rail Baltica.

Lai var atbraukt uz Latviju © DIENA

Dodiet vairāk naudas, un visas problēmas būs atrisinātas! Šāds viedoklis ir izplatīts daudzās jomās.

Dažas piezīmes par kampaņu © DIENA

Skatoties nākotnē, svarīgi, kā Vienotība interpretēs un izmantos sestdien vēlēšanās gūto otro elpu, tomēr vēl daži vārdi par to, kādēļ šī uzvara vai, kā man labpatiktos teikt, izglābšanās vispār bija iespējama.

Francijas ārkārtas vēlēšanas © DIENA

Pēc tam, kad Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Francijā sagrāvi piedzīvoja prezidenta Emanuela Makrona centriski liberālā alianse Besoin d’Europe (Nepieciešamība pēc Eiropas), kas ieguva tikai 14,6% balsu, valstī tika izsludinātas Nacionālās Asamblejas (parlamenta apakšpalātas) ārkārtas vēlēšanas, kuru pirmā kārta notiks jau 30. jūnijā.

Sākas spēles ar nodokļiem © DIENA

Pagājušajā nedēļā, kad sabiedrības uzmanība koncentrējās uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, izskanēja runas par iespējamo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes paaugstināšanu

Manevri BRICS virzienā? © DIENA

Plašu rezonansi izraisījuši Turcijas ārlietu ministra Hakana Fidana un ar viņa vārdiem saskaņoti arī citu augstu šīs valsts amatpersonu paziņojumi par Turcijas vēlmi pievienoties galvenajai nerietumu valstu apvienībai BRICS

Neizkaisiet naudu vējā! © DIENA

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir viens no trijiem regulārajiem notikumiem, kuros katram Latvijas pilsonim ir iespēja tieši un nepastarpināti ietekmēt Latvijas politisko un sabiedrisko vidi. Tieši tādēļ, manuprāt, ikvienam pilsonim (kurš to jau nav paspējis izdarīt iepriekšējās balsošanas dienās šonedēļ) ir jādodas uz vēlēšanu iecirkni un jāizdara sava personīgā, uzsveru – tieši personīgā, izvēle par to politisko spēku, kas viņam šķiet pieņemamākais un atbilstošākais.

Lielā aizbraukšana pierimusi © DIENA

Latvijā šāgada sākumā dzīvoja viens miljons 872 tūkstoši iedzīvotāju. Tas ir par 11,1 tūkstoti mazāk nekā gadu iepriekš, rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) šonedēļ publiskotie dati.

Liktenīgās vēlēšanas © DIENA

Iepriekšējā nedēļā notika vai noslēdzās vēlēšanas uzreiz trijās nozīmīgās nerietumu valstīs – Indijā, Meksikā un Dienvidāfrikā.

Brisele arī kā barotne © DIENA

Iespēja saņemt lielas summas no Briseles budžeta un līdz ar to sagādāt darba vietas un legālas izcelsmes ziedojumus partijas kasē ir tā motivācija cīņai par ievēlēšanu Eiropas Parlamentā (EP), kuru neviens politiķis publiski neakcentēs.

Būs jāspriež par imigrāciju © DIENA

Viens no tematiem, uz kuru nāksies koncentrēties jaunievēlētajam Eiropas Parlamentam (EP), ir imigrācija, turklāt arī saistībā ar ekonomikai nepieciešamo darbaspēku. Līdz ar EP par imigrāciju nāksies spriest arī citām Eiropas Savienības (ES) institūcijām.

Tavuša dzimtenes vārdā © DIENA

Paralēli notikumiem Gruzijā ne mazāk plaši protesti jau vairākas nedēļas notiek arī tās kaimiņvalstī Armēnijā, kur prasa premjerministra Nikola Pašinjana atkāpšanos no amata un parlamenta ārkārtas vēlēšanu sarīkošanu.

Parodija par pārbaudi © DIENA

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne tikai nenomierināja un neatjaunoja uzticību, bet radīja šaubas vēl arī pati par sevi un mūsu specdienestiem, ka tiem primārais bijusi uz āru izlīdušā skandāla ātra iebāšana atpakaļ politiskās elites grēciņu Pandoras lādē.

Ko var, ko nevar deputāti © DIENA

Tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas Latvijā notiks 8. jūnijā, pavīd politiķu solījumi paaugstināt mūsu sabiedrības labklājību.

Vēlēšanas problēmas neatrisinās © DIENA

Iepriekšējās nedēļas vidū Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks vairākumam britu negaidīti paziņoja par parlamenta apakšpalātas atlaišanu 30. maijā un jaunām vēlēšanām 4. jūlijā.

Populisms pār loģiku © DIENA

Politiķu un ierēdņu dienaskārtībā atkal ir virkne normatīvo aktu, kas paredz lielākas vai mazākas izmaiņas dažādās jomās.

Ķeras pie nodokļu argumenta © DIENA

Arguments "Viņi maksā nodokļus!" tiek izmantots dažādās diskusijās, turklāt gan pamatoti, gan populistiski.

Jaunkaledonijas nebeidzamais stāsts © DIENA

Vakar (pēc vietējā laika) Francijas aizjūras teritorijā Jaunkaledonijā ieradās Francijas prezidents Emanuels Makrons, cerot, ka viņa klātbūtne spēs apturēt arhipelāgā jau vairāk par nedēļu ilgstošos vardarbīgos protestus.

Bezdarba riska grupa © DIENA

Pērn bezdarba līmenis personām 15–74 gadu vecumā ar pamata vai zemāku izglītības līmeni bija gandrīz četras reizes augstāks nekā personām, kas ieguvušas augstāko izglītību (attiecīgi 13,3% un 3,3%), secināts Centrālās statistikas pārvaldes pētījumā. Personām ar vispārējo vidējo izglītību bezdarba līmenis bija 8,8%, ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību – 7,2%.

Dumpis uz salas? © DIENA

Asā diskusija saistībā ar Latvijas sabiedriskā medija, precīzāk – Latvijas Televīzijas (LTV), lēmumu rīkot LTV7 kanālā un portālā rus.lsm Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu publiskās debates krievu valodā pārgājusi jaunā stadijā.

Irānas prezidenta Ebrahima Raisi (un vairāku nozīmīgu viņu pavadošo politiķu) traģiskā bojāeja helikoptera avārijā pakāpeniski atstās ietekmi uz Teherānas iekšpolitiku un ārpolitiku.

Mūsu valsts ekonomikā bija tāds periods, kad tika uzskatīts, ka vienīgi privātais sektors, kas strādā konkurences apstākļos un ir spiests pielāgoties brīvajam tirgus, spēj nodrošināt kvalitatīvu sniegumu, ņemt vērā sabiedrības prasības un sekmēt Latvijas augšupeju.

Drošības tematikai veltītajā portālā Sargs.lv ir atrodama informatīva rokasgrāmata Kā rīkoties kara gadījumā.

Krievu valoda piecdesmit gadus Latvijā bija okupācijas valoda, kurā centās salauzt, pakļaut un rusificēt, bet pēdējos trīsdesmit gadus – galvenais simbols un protesta forma tiem, kuri ir nemierā ar mūsu valsts neatkarību un nicina vienīgo valsts valodu – latviešu valodu. Šāds maksimāli skaidrs un piesātināts ir konteksts sabiedriskās televīzijas demaršam, uzstājot, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debatēm jānotiek arī krievu valodā.

Piektdien noslēdzas Krievijas līdera Vladimira Putina divas dienas ilgā oficiālā vizīte Ķīnā, kura vienlaikus bija arī simbolisks viņa pirmais brauciens uz ārvalstīm pēc piektās pārvēlēšanas valsts vadītāja amatā un inaugurācijas.

Varbūt iepriekšējās reizēs nebiju pamanījis, bet šķiet, ka šogad Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas politiķu un viņu partiju acīs ieguvušas krietni būtiskāku nozīmi.

Līdztekus Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kuras norisināsies no 6. līdz 9. jūnijam un kurās vērā ņemami panākumi tiek prognozēti labējiem un arī eiroskeptiskas ievirzes politiskajiem spēkiem, apvienotās Eiropas sevi par progresīvu dēvējošo daļu drīzumā gaida vēl viens pārdzīvojums – Ungārijas prezidentūra Eiropas Savienībā (ES).

Latvijas galvaspilsētā un tās tuvumā iedzīvotāju labklājība ir augstāka un biznesa dinamika – intensīvāka nekā attālākajās pašvaldībās.

Izglītība ļauj justies drošāk

Pamazām tuvojas mācību gada noslēgums, un, kā jau parasti maijā, aktualizējas temats par to, vai ir vērts doties studēt un kāda ir augstskolas diploma vērtība darba tirgū.

Šodien