Darba sludinājumos turpmāk būs jānorāda arī attiecīgā amata darba algas amplitūda. To paredz Saeimā ceturtdien galīgajā lasījumā pieņemtās izmaiņas Darba likumā, vēsta Saeimas Preses dienests.
Labāk apmaksātie darbinieki Latvijā strādā informācijas tehnoloģiju (IT) un finanšu sektorā, liecina Latvijas IT klastera sadarbībā ar personālvadības konsultāciju un pētījumu kompāniju Fontes veiktais informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares atalgojuma un produktivitātes pētījums.
Latvijā šogad otrajā ceturksnī pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 30,6% darba ņēmēju, kas ir par 8,6 procentpunktiem mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.
Skolotājiem, mediķiem, tiesnešiem, prokuroriem un tiesu sistēmas darbiniekiem valdības solījumi palielināt algas var arī netikt izpildīti. Lai algu pieaugumu nodrošinātu, valsts budžetā papildus nepieciešami vairāk nekā 143 miljoni eiro. Taču šā brīža aplēses liecina, ka ne tikai nav naudas papildu izdevumiem, bet var nākties mazināt jau esošos tēriņus. Par to atklāti runāt atbildīgās amatpersonas vairās, svētdien vēsta Latvijas televīzijas raidījums Panorāma.
Šogad vidējā bruto darba samaksa turpina strauji pieaugt, ko ietekmēja minimālās algas pieaugums no 380 līdz 430 eiro un plānoto ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu īstenošana. 2018.gada 1.ceturksnī darba samaksa bija par 8,6% lielāka nekā pirms gada, un sasniedza 961 eiro, portālu Diena.lv informēja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.
Silstošais darba tirgus un minimālās algas kāpums veicināja vidējās bruto algas jeb algas "uz papīra" pieaugumu šī gada pirmajā ceturksnī. Tā bija 961 eiro, kas ir par 76 eiro jeb 8,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Ja šādu izaugsmes tempu būs izdevies noturēt, kas ir ļoti ticams, tad otrajā ceturksnī vidējā bruto alga jau pārsniegs 1000 eiro. Vidējās algas auga pilnīgi visās nozarēs. Pirmajā ceturksnī visstraujākais kāpums bija veselības aprūpē, kas saistāms ar veselības reformas uzsākšanu šī gada sākumā. Divciparu izteiksmē mērāms pieaugums bija vērojams arī, piemēram, būvniecībā, apstrādes rūpniecībā un lauksaimniecībā.
Statistisks darba algas pieaugums vērojams gan Rīgā, gan reģionos. Tomēr nominālā izteiksmē vidējās darba samaksas apjoms starp tiem un galvaspilsētu var atšķirties par vairākiem desmitiem procentu.
Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 926 eiro, kas ir par 7,9% jeb 67 eiro vairāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Saeima ceturtdien atbalstīja vairākus Inta Dāldera (Vienotība/Par!) priekšlikumus, kas paredz publiskot arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību.
Silstošais darba tirgus turpina uzturēt strauju algu kāpumu. Pēc jaudīgā 8,7% kāpuma otrajā ceturksnī algu izaugsmes temps nedaudz palēninājās trešajā ceturksnī, kad mēneša vidējā bruto darba samaksa gada izteiksmē pieauga par 7,5%.