Mazāk lielo algu
Viena no statistiskajām iezīmēm attiecībā uz iedzīvotāju darba samaksu ir strādājošo īpatsvara samazināšanās tā dēvētajā turīgajā galā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darba tirgus apsekojums, šā gada otrajā ceturksnī to strādājošo īpatsvars, kuru neto alga pamatdarbā pārsniedz 1400 eiro, ir samazinājies gan salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo, gan ar šā gada pirmo ceturksni. Šā gada otrajā ceturksnī minētajā grupā lielāko algu saņēmēju īpatsvars ir sasniedzis 5%. Salīdzinājumam – ceturksni iepriekš vairāk par 1400 eiro "uz rokas" pamatdarbā saņēma 6,5% aptaujāto strādājošo, bet pērn otrajā ceturksnī viņu īpatsvars kopējā darba ņēmēju struktūrā sasniedza 5,3%.
Samazinājies strādājošo īpatsvars arī Latvijas apstākļiem samērā labi vērtējamā atalgojuma grupā, kur neto darba samaksa sasniedz no 700,01 eiro līdz 1400 eiro "uz rokas". Pērn gada otrajā ceturksnī šai atalgojuma grupai sevi pieskaitīja 30,2% strādājošo, šā gada pirmajā ceturksnī – 28,9%, bet trīs mēnešus vēlāk jau vairs tikai 28,1% darbinieku. Minētais visai uzskatāmi norāda, ka Covid-19 uzliesmojums pasaulē Latvijai ir nesis ne tikai bezdarba pieaugumu, bet arī atalgojuma līmeņa samazināšanos.
Raugoties uz CSP darba tirgus pētījumu, redzams – vienīgā pozitīvā ziņa ir tā, ka pēdējā gada laikā sarucis to strādājošo skaits, kuri "uz rokas" saņem 450 eiro un mazāk. Otrajā ceturksnī tādu darbinieku bija 26,3%, bet pirms gada – 27,7%. Tiesa gan, situācija ir pasliktinājusies, ja otro ceturksni salīdzinām ar gada pirmajiem trijiem mēnešiem. Šajā laika periodā vismazāk atalgoto strādājošo grupā darbinieku īpatsvars pieaudzis par 0,9%. Jāpiebilst, ka pēdējā ceturkšņa laikā par pusprocentpunktu – līdz 15,4% – pieaudzis to darbinieku īpatsvars, kuriem pamatdarbā nācās strādāt par minimālo algu vai vēl zemākiem ienākumiem. Gadu iepriekš šādu darbinieku bija 15,6%.
Mīnus desmit tūkstoši
Otrais ceturksnis cirtis arī citus visai ievērojamus robus Latvijas darba tirgū. Kā liecina CSP apkopotā informācija, salīdzinot ar iepriekšējo triju mēnešu periodu, nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,6%, bet nodarbināto skaits – par desmit tūkstošiem. Savukārt gada laikā nodarbināto skaits sarucis par 13,5 tūkstošiem. Kopumā otrajā ceturksnī nodarbināti esot bijuši 892,1 tūkstotis jeb 64,1% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vienlaikus Latvijas statistikā ir atrodamas pozitīvas ziņas par jauniešu nodarbinātību, 15–24 gadu vecumā tā sasniedz 29,9%, kas ir par 1,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, kad nodarbināti bija 51 tūkstotis jauniešu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 24. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!