Anglijas Baznīcas 84 bīskapi pagājušajā mēnesī mudinājuši Lielbritānijas premjerministru Deividu Kemeronu uzņemt valstī vismaz 50 000 bēgļu no Sīrijas, sestdien paziņoja iniciatīvu atbalstījušo garīdznieku pārstāvji.
Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors Imants Freibergs par bēgļu lietām var runāt ar pieredzes svaru. Tāpat kā viņa dzīvesbiedre Vaira Vīķe–Freiberga, arī viņš uz savas ādas ir izjutis, ko nozīmē būt kara bēglim. Savā bērnības pilsētā Jelgavā viņš paguva pabeigt 3.klasi, kad 1944.gada vasarā bija jādodas prom no pilsētas, ja negribēja palikt zem bumbām, un pēc tam arī no Latvijas, lai ģimene nenonāktu otrreizējā padomju okupācijā un čekas nagos.
Šobrīd Eiropā nav pietiekami daudz netakarīgu un empīrisku pētījumu par bēgļu situāciju un veselības aprūpi. Informācijas telpā valda pretnostatījumi, kurā dominē aizspriedumi par lipīgām slimībām un parazitozēm, ko Eiropā ievazās bēgļi, vienlaikus apdraudot Eiropas iedzīvotāju veselību. Bēgļu veselības problēma tiek nepamatoti stigmatizēta visur Eiropā.
Pēc tam, kad Ungārija slēdza robežu ar Horvātiju, pirmie autobusi ar nelegālajiem imigrantiem sestdien ieradušies Slovēnijā, uz kurieni Zagreba novirzījusi robežpārkāpēju plūsmu.
Turcijas ārlietu ministrs Feriduns Sinirlioglu piektdien paziņojis, ka Eiropas Savienības (ES) piedāvātā palīdzība bēgļu krīzes risināšanai esot nepieņemama, norādot, ka rīcības plāns, par ko tika panākta vienošanās iepriekšējā dienā Briselē, ir tikai projekts.
Latvija patvēruma meklētāji tiks integrēti, balstoties uz ārvalstu pieredzi un sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām (NVO), norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (Vienotība).
Ekonomikas ministrija (EM) apsver iespēju par īstermiņa aizdevuma piešķiršanu dzīvesvietas sākotnējās īrēšanas maksas segšanai tiem patvēruma meklētājiem, kuri būs saņēmuši bēgļa vai alternatīvās personas statusu, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Dimitrijs Trofimovs.
"Mēs tiksim galā," ar šādiem vārdiem Vācijas kanclere Angela Merkele nenogurstoši aizstāv savu stratēģiju Eiropas migrantu krīzes risināšanā. Viņas lēmums uzņemt vairākus simtus tūkstošu cilvēku, kas bēg no kara, nabadzības un vajāšanas dzimtenē, izraisījis apbrīnu citās Eiropas valstīs. Tikmēr pašā Vācijā pieaug neapmierinātība ar kancleres "atvērto durvju" politiku, ko skaļi kritizē arī Merkeles politiskie sabiedrotie, piektdien vēsta laikraksts Diena.
Eiropas Savienība (ES) vienojusies ar Turciju par rīcības plānu bēgļu krīzes risināšanā, apmaiņā pret ko Brisele mīkstinās nosacījumus vīzu iegūšanai Turcijas pilsoņiem, pēc pirmās ES līderu samita dienas paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.Viņš piebilda, ka plāna detaļas vēl ir jāizstrādā.
Pieaug bažas, ka Eiropā kā bēgļi ierodas Sīrijas prezidenta Bašāra el Asada režīmam lojālās zemessardzes "šabiha" kaujinieki, kas tiek vainoti barbariskos noziegumos pret civiliedzīvotājiem.Vairojas liecības, ka "šabihas" locekļi, kas spīdzinājuši Asada režīma oponentus, iekļaujas nelegālo imigrantu plūsmā, kas pārpludina Eiropu, nolūkā iegūt politisko patvērumu.
Ungārija pabeigusi bēgļu plūsmas samazināšanai sāktā žoga būvniecību uz Horvātijas robežas, ceturtdien paziņojusi valdība."Mēs esam gatavi slēgt robežu. Drošības nožogojums ir pabeigts (..), valdība ar policijas un armijas palīdzību tagad spēs noslēgt robežu," žurnālistiem Budapeštā paziņoja valdības preses pārstāvis.