Vācijā viņi nogāja kājām 700 kilometrus uz Rietumiem, lai nepaliktu krievu okupācijas zonā, un pēc tam izbaudīja arī bēgļu nometņu «jaukumus» — pēc kara sociālā palīdzība ne tuvu nebija tāda, kādu Eiropa bēgļiem piedāvā pašlaik.
Fragments no intervijas:
Vai Latvijai, no kuras Otrā pasaules kara beigās daudzi, ieskaitot jūsu ģimeni, devās bēgļu gaitās, tagad būtu morāls pienākums uzņemt Sīrijas bēgļus?
Jā, domāju, ka tas būtu pareizi. Mums turklāt trūkst darbaspēka. Tomēr jāuzmanās, lai neieplūst kādi bandītiski elementi.
Ja mēs uzņemsim bēgļus, vai jums būs mierīga sirds, domājot par to, kā Latvija tiks ar viņiem galā?
Kopumā, jā. Cik tad viņu būs? Daži simti, nu tūkstotis. Tā nebūtu neiespējamā misija – viņus izvietot pa simts novadiem. Vispār domāju, ka tie bēgļi, kurus te atsūtīs, uzskatīs mūs par tranzītvalsti un mēģinās pēc iespējas ātrāk tikt pāri uz Somiju un Zviedriju.
Kanāda, kurā jūs dzīvojāt trimdas laikā, atšķirībā no Latvijas, ir imigrantu zeme. Vai bēgļi iekļausies Latvijas sabiedrībā?
Kāpēc gan ne? Tie krievvalodīgie, kuri to vēlas, jau ir iekļāvušies.
Jūs protat krievu valodu?
Šo to protu.
Tos vārdus, par kuru lietošanu tagad diskutē «tikumības likuma» sakarā, arī zināt?
Zinu gan. Mani vecāki, protams, mācēja vācu un krievu valodas — pirms kara tās zināja gandrīz visi latvieši. Es vācu valodu iemācījos Vācijā, kur nonācām pēc kara.
Vai to bēgļu situāciju, kuri tagad nāk uz Eiropu, var salīdzināt ar jūsējo?
Būtu grūti. Tagad ir citi ģeopolitiskie apstākļi nekā pēc Otrā pasaules kara. Kāpēc tagad vienā brīdī laužas miljoniem šurp? Sīrijā karš ilgst jau piecus gadus. Iespējams, vainīgi ir musinātāji, kas viņiem sastāsta, ka Vācijā vai Zviedrijā būs piens un medus, tur nekas nebūs jādara, bēgļus izvietos un vēl maksās viņiem pabalstus.
Vācija jau arī pati aicina bēgļus.
Ne Vācija, ne citas Eiropas valstis īsti nezina, ko darīt. Ir tādi, kuri uz bēgļu rēķina daudz pelna. Bēgļus jau neved par brīvu. Liekas, ka tā varētu būt daļa no hibrīdkara, ka Krievija musina, lai sajauktu Eiropā gaisu un sarīdītu vienu valsti pret otru. Lai Eiropas Savienība pēc iespējas izjūk, un tad ar katru atsevišķu valsti varēs vieglāk sarunāt. Kamēr Eiropas Savienība ir vienota, Krievijai ir grūtāk ko panākt.
Vai Amerika tagad ir stipra?
Ekonomiski, protams, viņi ir numur viens.
Ko varam cerēt no nākamā Amerikas prezidenta?
Vispirms jāredz, kas tiks tajā krēslā. Domāju, ka arī daudzi amerikāņi ir neziņā, par ko balsot.
Latvijas brīvība tomēr ir atkarīga no ASV atbalsta?
Lielā mērā un nopietna apdraudējuma gadījumā, jā.
Tātad, ja Amerika pagriež mums muguru...
Tad būtu bēdīgi. Vienīgais labums, ka tagad gan Obama, gan NATO vadītāji ir stingri solījuši ievērot NATO līguma 5.pantu. Ne tikai solījuši — pie mums tagad ir amerikāņu karavīru kontingents un smagā tehnika, tātad uzbrukums viņiem nozīmētu uzbrukumu Amerikai. Un ir labi, ka papildus drošībai Latvijā ienāk amerikāņu investīcijas, piemēram, Citadeles banku pārņēma amerikāņu investori.
Vai mūsu valdību arī nevajadzētu aizstāt ar amerikāņu ierēdņiem?
(Smejas) Nedomājiet, ka amerikāņu ierēdņi ir eņģeļi! Tur ir tikpat liela un vēl lielāka birokrātija, nekā mums te liekas. Ierēdņi gandrīz visur ir vienādi.
Visu interviju ar Imantu Freibergu lasiet žurnāla Sestdiena 16.oktobra numurā!