Valsts budžetā rezervēta nauda Brexit seku risināšanai
Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē nolēma budžetā rezervēt naudu, lai risinātu Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit radītās sekas.
Budžets
Iekšlietu ministrija nākamgad prasa papildus 91 miljonu eiro, arī algām
Iekšlietu ministrijai (IeM) nākamgad paredzēts budžeta samazinājums aptuveni par 48 miljoniem eiro, un tas nokritīsies zem 400 miljoniem eiro. Ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) pauž, ka iekšlietu nozares finansējumam jābūt līdzvērtīgam aizsardzības nozarei – līdz pat 600 miljoniem eiro. IeM nākamgad gan pieprasījusi papildus tikai 91,7 miljonu eiro, tostarp nozarē nodarbināto atalgojuma palielinājumam.
Rimšēvičs: Latvijai ir jāpievēršas valsts ilgtermiņa konkurētspējas jautājumiem
"Neskatoties uz tautsaimniecības straujo attīstību pēdējo gadu laikā, neesam spējuši ievērot principu "pietaupi nebaltai dienai" un arī labajos gados dzīvojām ar budžeta deficītu, kamēr, piemēram, Lietuva spēja nodrošināt budžeta pārpalikumu," piektdien pauda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, piebilstot, ka budžeta deficīts nozīmē augošu valsts parādu un mazina valdības iespējas reaģēt uz neparedzamiem nākotnes izaicinājumiem.
Šogad varētu būt jāsamazina valsts tēriņi
2019.gada fiskālā telpa būs negatīva 34 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM). Proti, tas nozīmē, ka ir iztrūkums, kuru nepieciešams likvidēt, mazinot valsts tēriņus.
Par budžetu balsos aprīlī
Pirmajā koalīcijas partneru Sadarbības sanāksmē valdību veidojošo politisko spēku pārstāvji nolēma, ka budžeta veidošana jāsāk nedēļas vidū ar informatīvu semināru, kurā valdības pārstāvji un Saeimas frakciju vadītāji uzzinās vadlīnijas, kā top valsts budžets, jo vairākiem ministriem nav pieredzes šajos jautājumos.
FM: Budžetā izveidojies vēsturiski augstākais pārpalikums - 678,1 miljons eiro
Konsolidētajā kopbudžetā šā gada pirmajos septiņos mēnešos veidojies vēsturiski augstākais pārpalikums 678,1 miljona eiro apmērā, par 384,5 miljoniem eiro pārsniedzot pērnā gada attiecīgo līmeni, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Sociālo iemaksu palielināšanas par procentpunktu fiskālā ietekme ir 72,9 miljoni eiro
Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) palielināšanas par procentpunktu fiskālā ietekme 2018.gadā ir 72,9 miljoni eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Pērn pirmo reizi kopš 1998. gada vispārējās valdības budžetā bijis pārpalikums
2016.gadā pirmo reizi kopš 1998.gada vispārējās valdības budžetā bijis pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma pārpalikums budžetā ir 0,0 – 0,2% apmērā no IKP, portālu Diena.lv informēja Finanšu ministrijā (FM).
Pērnā gada beigās atkal strauji pieauguši valsts budžeta izdevumi
Straujš izdevumu pieaugums valsts budžetā tieši gada pēdējā mēnesī jau ir kā tradīcija, kas atkārtojas gadu no gada, un arī 2016. gada decembris nav bijis izņēmums, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.
Pirmo reizi Saeimā iesniegts elektroniski parakstīts valsts budžets
Šogad pirmo reizi Saeimā iesniegts elektroniski parakstīts nākamā gada valsts budžets, šodien, parlamenta spīkerei Inārai Mūrniecei (NA) pasniedzot budžeta portfeli, sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Kultūras ministrijas budžets 2017.gadam palielināts par 9,7%
Kultūras ministrijas (KM) 2017.gada budžeta finansējums, salīdzinot ar 2016.gadu, palielināts par 12 750 633 eiro jeb 9,7%, aģentūru LETA informēja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša.
Valdība atbalsta 2017.gada valsts budžetu; plānotie ieņēmumi - 8,066 miljardi eiro, izdevumi - 8,367 miljardi eiro
Valdība šodien atbalstīja 2017.gada valsts budžeta projektu, kurā plānotie ieņēmumi ir 8,066 miljardi eiro, savukārt izdevumi - 8,367 miljardi eiro.