Sociālie mediji jau pāris gadus ir kļuvuši par tūrisma biznesu neatņemamu sastāvdaļu, jo tā ir vide, kurā bizness dzīvo līdzās klientiem. Spilgts piemērs tam ir pirms pāris gadiem publicētais aviokompānijas Virgin dibinātāja Ričarda Brensona publicētais aprīļa joks sociālajā vietnē Twitter.com, kad tika solīti lidojumi no Londonas uz Skotiju stikla lidmašīnā.
Kādu vakaru ar draudzeni izdomājām, ka apbraukāsim tos Latvijas pierobežas ciemus, kuros ir mazāk nekā desmit iedzīvotāju, un pēc tam uztaisīsim grāmatu
Čehijas otrā lielākā pilsēta ir bagāta ar leģendām – no akmenī pārvērstām jaunavām līdz pat pūķim, kurš patiesībā bijis krokodils. Saskaņā vēl ar kādu leģendu Brno laika atskaite sākas nevis dienvidū, bet stundu agrāk
Ar auto nobraukti 2000 km; valsts svētki un balle okeāna krastā; 23 atrasti geokešinga slēpņi, bet neviena muzeja apmeklējuma; latviešu sagādāti pārsteigumi iezemietim — tādas bija manas divas nedēļas daudzu ceļotāju sapņu zemē Islandē.
Lai arī šī vasara ir gana lietaina, tomēr kā katru gadu jūlijā lielākie laivu nomu operatori nedēļas nogalēs nespēj apkalpot visus gribētājus. Viena no lielākajām laivu nomām Latvijā ir Campo, un tās vadītājs Agris Pētersons saka, ka šogad varbūt tikai nedaudz vairāk kā iepriekšējos gados populāri ir doties vienas dienas maršrutā, nevis vairāku dienu, un nakšņot viesu namos, nevis teltīs. Tomēr citiem ar vienu dienu ir krietni par maz un viesu nami nemaz nevilina, jo vēlme ir būt dabā, cik daudz iespējams. Varbūt tāpēc ir izdomātas ekspedīcijas.
Sala, kurā dzīvo divreiz vairāk aitu nekā cilvēku. Vēstures uzlādēta, mīklaina vieta, kuru nav spējis sabojāt XXI gadsimta tūrisms. Tīras dabas un tirkīzzilas jūras oāze, kura pat skarbāko ziemeļnieku inficēs ar smaida un labvēlības vīrusu. Tāda ir nepielūdzami skaistā Sardīnija
Kaut kāda interese un saprašana par zemes strēlīti, iespiestu starp Kluso un Atlantijas okeānu, Ziemeļu un Dienvidu Ameriku, man radās jau 90.gadu vidū, kad biju tikai astoņus deviņus gadus vecs. Mammas brālis bija tikko pārradies no studiju apmaiņas brauciena Meksikā, un stāsti par tarantuliem, kas mani tolaik patiesībā nemaz tik ļoti neinteresēja, kopā ar krāsainajiem suvenīriem kaut kur smadzeņu krokās iespiedās uz palikšanu.
Skaips, kopdzīves likums, lielāka alga – tas viss mani atstāj vienaldzīgu, taču ir kāda lieta, par kuru igauņus apskaužu, – viņi Sāremā izveidojuši kūrortu, kuru pat kāds apmeklē