"Ikdienas uzturēšanas darbi neatjauno ceļa tehnisko stāvokli", intervijā Guntaram Gūtem norāda VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs Ražošanas departamenta vadītājs Juris Millers.
Piektdien, 19. maijā, septīto gadu tiks pasniegtas ikgadējās ceļu nozares gada balvas, un šogad tās tiks piešķirtas piecās nominācijās. Pieci posmi pretendē uz pērn labāko atjaunoto ceļa segumu, četri – uz labāko posma pārbūvi un trīs – par labāko pērn pārbūvēto tiltu un ceļu pārvadu. Tāpat gada balvu pasniegs par mūža ieguldījumu un ceļa posmu, kuru par labāko balsojumā atzinuši autobraucēji, portālu Diena.lv informēja VAS Latvijas Valsts ceļi.
Sākusies valsts reģionālā autoceļa Ulbroka–Ogre (P5) ceļu pārbūve posmā no reģionālā ceļa Tīnūži–Koknese (P80) rotācijas apļa līdz rotācijas aplim Ogrē, portālu Diena.lv informēja VAS Latvijas Valsts ceļi.
Latvijas autoceļu glābšanas neiespējamo misiju pagājušajā nedēļā savā ziņā centās īstenot vairāk nekā 200 ceļu būves, dažādu ministriju, pašvaldību un citu jomu ekspertu, kuri VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) rīkotajā konferencē Latvijas ceļi nākamajos 100 gados diskutēja un kopīgi centās atrast veidu, kā apturēt valsts autoceļu sabrukšanu un apjaust iespējamos finansējuma veidus to pakāpeniskai atjaunošanai, trešdien vēsta laikraksts Diena.
Nemainot valsts ceļu tīklu un valsts budžeta finansējuma apjomu, 2020. gadā valsts ceļu remontdarbiem no budžeta būs pieejami vien 75 miljoni eiro, un ceļu remontdarbu apjoms tādējādi samazināsies trīskārši. Par šo summu ir iespējams veikt remontdarbus uz ceļu posmiem ar 450 kilometru kopgarumu, portālu Diena.lv informēja VAS Latvijas Valsts ceļi.
"Iedzīvotāji prasa, kāpēc mēs tikai rakstām vēstules, nevis stādām ceļa vidū kartupeļus. Dzīve rāda, ka tev kaut ko piešķir tikai tad, ja aktīvi rīkojies," Dienai saka Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte (ZZS). Šis ir viens no novadiem, kurā neapmierinātība ar ceļu stāvokli var beigties ar autostrādes bloķēšanu; pagaidām nekas gan nav konkretizēts.
Reaģējot uz vietējo uzņēmēju konsultatīvās padomes rezolūciju, vakar Bauskas novada dome pieņēma lēmumu vērsties Ministru kabinetā, prasot izsludināt ārkārtas situāciju grantēto ceļu stāvokļa dēļ. Oficiāli valdība par to vēl nebija informēta, taču Diena vakar noskaidroja, ka šī jautājuma izvērtēšanu premjers deleģēs Satiksmes ministrijai.
Teju trešdaļa kopējā Lietuvas autoceļu tīkla jeb 27% ceļu ir sliktā stāvoklī, un tas ļauj noprast, ka ceļu saimniecības uzturēšana nav tikai Latvijai raksturīga problēma. Lietuvas Autoceļu administrācijas pārziņā ir autoceļi 21 249 kilometru kopgarumā, tajā skaitā 14 144 kilometri ceļu ir ar asfalta segumu, bet 7103 kilometri – ar grants segumu. Vērtējot šo ceļu tehnisko stāvokli, administrācijas Starptautisko attiecību un komunikācijas daļas pārstāvis Aļģirds Radausks norāda, ka 36% šo autoceļu stāvoklis ir labs, 37% – apmierinošs, 23% – slikts, bet 4% – ļoti slikts.
Cilvēka dzīve sākas ar ceļu un beidzas ar ceļu. Cilvēku no dzemdību nama pa ceļu aizved mājās un arī pa ceļu aizvada pēdējā gaitā uz kapu kalniņu, sarunā ar Dienu pauž VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs un piebilst, ka LAU uzdevums ir nodrošināt, lai ceļu tīkls būtu ērti un droši izmantojams gan ikdienā, gan biznesam.
Valdība otrdien, 20.decembrī, konceptuāli atbalstīja turpmāko rīcību ceļu sakārtošanas finansējuma iespējamai palielināšanai jau tuvāko gadu laikā. Vienlaikus valdība iepazinās ar VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) aktualizēto Valsts autoceļu sakārtošanas programmu, kuras īstenošanas termiņu pagarināja līdz 2023.gadam.
Kā pārvarēt nemitīgo naudas trūkumu ceļu remontam, kā attīstās dzelzceļa pārvadājumi starp Ķīnu un Latviju, kā arī gaisa satiksme un pasta nozare, satiksmes ministrs Uldis Augulis intervijā Romānam Meļņikam