Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Trešdiena, 6. novembris
Leonards, Leons, Linards, Leo, Leonarda

Kara daudzveidīgā ietekme

Latvijā, analizējot, kādu ietekmi atstāj Krievijas sāktais karš Ukrainā, bieži tiek apspriestas tendences ekonomikā. To, ka šis karš traucē pēc Covid-19 pandēmijas atdzimt tūrismam, uzsver ne tikai viesmīlības jomas uzņēmēji, bet arī Centrālā statistikas pārvalde.

Turklāt nav runa tikai par to, ka tūrisma industrijai jāpierod, ka ceļotāju plūsmas no Krievijas nav un tuvākajā laikā nebūs, bet arī par to, ka uz Baltiju dažādu valstu iedzīvotāji – potenciālie viesi – raugās kā uz ne īpaši drošu reģionu, kura tuvumā notiek militāras sadursmes. 

Kara ietekmi izjūt arī tās Latvijas tautsaimniecības nozares, kas bija pieradušas orientēties uz austrumu kaimiņzemju tirgiem, un Ekonomikas ministrija tos uzņēmumus, kuri "ir saistīti ar Krievijas un citu NVS valstu tirgiem", regulāri mudina meklēt "jaunas piegāžu iespējas un citus preču noieta tirgus".  

Tomēr kara ietekmi būtu noderīgi analizēt arī plašāk. Piektdienas, 27. septembra, laikraksta Diena rubrikā Kuram tas rūp publicēta tabula par jaundzimušo skaita procentuālajām izmaiņām Eiropas valstīs, salīdzinot 2021. gada un 2023. gada datus. Šie dati rāda, ka vēl iespaidīgāks mazuļu skaita kritums nekā Baltijā fiksēts Polijā – valstī, kurā viena sabiedrības daļa atbalsta katoliski konservatīvas vērtības un kurā liela uzmanība tiek pievērsta ģimenēm šī jēdziena klasiskajā izpratnē. Tabula liek domāt par to, ka varbūt viens no skaidrojumiem bēdīgajām demogrāfijas tendencēm ir Polijai tieši kaimiņos notiekošais karš. No Polijas un Ukrainas robežas līdz Ļvivai ir tikai aptuveni 80 kilometru, un izteikumi, ka Krievijas militāro spēku uzlidojumi šai Rietumukrainas pilsētai atbalsojas arī poļu zemē, nav vien metaforas. 

Ir visai ticams, ka Maskavas sāktais karš ir viens no iemesliem iespaidīgajam jaundzimušo skaita kritumam vēl vienā Ukrainas kaimiņvalstī – Rumānijā. Tāpat arī ir iespējams, ka ģeopolitiskā nestabilitāte veicinājusi dzimstības lejupslīdi Somijā, kuras sabiedrībā Kremļa agresīvā ārpolitika aktualizējusi vēsturisko atmiņu par 1939./1940. gada Ziemas karu, kad somu nācija stājās pretī PSRS uzbrukumam. 

Pēdējo gadu neiepriecinošos demogrāfiskos procesus Eiropā gan nebūtu pareizi skaidrot tikai ar to, ka 2022. gada 24. februārī Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Jaundzimušo skaits ir mazinājies pat Islandē, kas atrodas tālu no karadarbības teritorijām un dzīvo pēc savas dienaskārtības. 

Tomēr kara ietekme uz dzīvi Eiropā būtu sistemātiski jāanalizē politologiem, demogrāfiem un psihologiem, neatstājot šo tematu tikai ekonomistu ziņā.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Zemāks PVN visu neatrisinās

Oktobra nogalē Rīgā notika pikets, kurā tika prasīta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana līdz 12% sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem un tika akcentētas viesmīlības nozar...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē