Turklāt nav runa tikai par to, ka tūrisma industrijai jāpierod, ka ceļotāju plūsmas no Krievijas nav un tuvākajā laikā nebūs, bet arī par to, ka uz Baltiju dažādu valstu iedzīvotāji – potenciālie viesi – raugās kā uz ne īpaši drošu reģionu, kura tuvumā notiek militāras sadursmes.
Kara ietekmi izjūt arī tās Latvijas tautsaimniecības nozares, kas bija pieradušas orientēties uz austrumu kaimiņzemju tirgiem, un Ekonomikas ministrija tos uzņēmumus, kuri "ir saistīti ar Krievijas un citu NVS valstu tirgiem", regulāri mudina meklēt "jaunas piegāžu iespējas un citus preču noieta tirgus".
Tomēr kara ietekmi būtu noderīgi analizēt arī plašāk. Piektdienas, 27. septembra, laikraksta Diena rubrikā Kuram tas rūp publicēta tabula par jaundzimušo skaita procentuālajām izmaiņām Eiropas valstīs, salīdzinot 2021. gada un 2023. gada datus. Šie dati rāda, ka vēl iespaidīgāks mazuļu skaita kritums nekā Baltijā fiksēts Polijā – valstī, kurā viena sabiedrības daļa atbalsta katoliski konservatīvas vērtības un kurā liela uzmanība tiek pievērsta ģimenēm šī jēdziena klasiskajā izpratnē. Tabula liek domāt par to, ka varbūt viens no skaidrojumiem bēdīgajām demogrāfijas tendencēm ir Polijai tieši kaimiņos notiekošais karš. No Polijas un Ukrainas robežas līdz Ļvivai ir tikai aptuveni 80 kilometru, un izteikumi, ka Krievijas militāro spēku uzlidojumi šai Rietumukrainas pilsētai atbalsojas arī poļu zemē, nav vien metaforas.
Ir visai ticams, ka Maskavas sāktais karš ir viens no iemesliem iespaidīgajam jaundzimušo skaita kritumam vēl vienā Ukrainas kaimiņvalstī – Rumānijā. Tāpat arī ir iespējams, ka ģeopolitiskā nestabilitāte veicinājusi dzimstības lejupslīdi Somijā, kuras sabiedrībā Kremļa agresīvā ārpolitika aktualizējusi vēsturisko atmiņu par 1939./1940. gada Ziemas karu, kad somu nācija stājās pretī PSRS uzbrukumam.
Pēdējo gadu neiepriecinošos demogrāfiskos procesus Eiropā gan nebūtu pareizi skaidrot tikai ar to, ka 2022. gada 24. februārī Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Jaundzimušo skaits ir mazinājies pat Islandē, kas atrodas tālu no karadarbības teritorijām un dzīvo pēc savas dienaskārtības.
Tomēr kara ietekme uz dzīvi Eiropā būtu sistemātiski jāanalizē politologiem, demogrāfiem un psihologiem, neatstājot šo tematu tikai ekonomistu ziņā.