Nedēļas sākumā Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņoja par viņa nesen izveidotās valdības plānotās (pirmajā lasījumā valsts parlamentā jau apstiprinātās) tiesu sistēmas reformas atlikšanu līdz aprīļa beigām vai, ticamāk, līdz jūlijam. Par iemeslu šādam lēmumam kļuva reformas pretinieku masu protesti un streiks, kas paralizēja Izraēlu
Statistika ir nepielūdzama, un tā vienmēr parāda reālo ainu tādu, kāda tā patiesībā ir. Šoreiz runa ir par statistisko patiesību, par to, ka pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, bija pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri bija pakļauti dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai. Proti, 2022. gadā tādu bija 7,8% – vairāk nekā 2021. gadā, kad tādu bija 5,3% no visiem iedzīvotājiem, sākot no 16 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija, ko šonedēļ Dienā jau esam aplūkojuši.
Nedēļas vidū Moldovas prezidente Maija Sandu parakstīja iepriekš valsts parlamentā pieņemto likumu, atbilstīgi kuram Moldovas valsts valoda turpmāk oficiāli tiks dēvēta par rumāņu valodu.
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa otrā valdība vakar nostrādāja simto dienu, un šajā sakarā valdības preses dienests bija sagatavojis gana plašu atskatu uz to, ko jaunajam Ministru kabinetam jau izdevies paveikt. Lai gan paveikto darbu saraksts ir gana plašs, tomēr skaidrs, ka lielā mērā tā ir sava veida sausā statistika par lēmumiem, tostarp tādiem, kuri jau izpelnījušies asu dažādu jomu pārstāvju kritiku
Vakar par satiksmes jomu
atbildīgās Rīgas pašvaldības
amatpersonas medijus iepazīstināja ar pētījumu firmas
SKDS veiktās aptaujas rezultātiem, kas liecina – ievērojami
liels skaits iedzīvotāju ar ielu stāvokli Latvijas
galvaspilsētā ir vai nu pavisam, vai daļēji
neapmierināti – attiecīgi 40,6% un 39,7%
respondentu.
Paziņojumi, kas izskanēja Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētāja Sji Dziņpiņa vizītes Maskavā laikā par Ķīnas un Krievijas stratēģisko partnerību, savstarpējo attiecību pacelšanos "iepriekš nekad nepiedzīvotos" augstumos, kā arī par vienotu atbalstu "starptautiskajās tiesībās balstītai" jeb daudzpolārai pasaules kārtībai liecina – arī Pekinas izvēle ir par ģeopolitisko konfrontāciju ar Rietumiem.
Iespaidīgs cenu kāpums pēdējā laikā ir kļuvis visai ierasts, un daudzi iedzīvotāji to uztver kā neizbēgamu procesu, kura cēloņi lielā mērā meklējami aiz mūsu valsts robežām. (Jāatgādina, ka šā gada februārī, salīdzinot ar 2022. gada februāri, inflācija Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, bija 20,3%.).
Pagājušajā nedēļā Ķīnā tika aizvadīta 14. sasaukuma Visķīnas
tautas pārstāvju sapulces 1.
sesija, par kuras redzamāko
rezultātu kļuva Sji Dzjiņpina
ievēlēšana uz trešo termiņu Ķīnas
Tautas Republikas (ĶTR) priekšsēdētāja
amatā (Ķīnas līdera amata oficiālais nosaukums), šādi noslēdzot Sji Dzjiņpina palikšanas pie varas, visticamāk, uz ilgu laiku,
jautājumu.
Pēdējos gados aizvien vairāk
cilvēku mēdz uzdot jautājumus
par valsts, patiesībā – valsts
pārvaldes, prioritātēm, mērķiem
un īpaši ierēdņu izpratni par
reālo situāciju gan valstī kopumā,
gan parastā cilvēka līmenī.