Katrai savas nianses
''Jo vairāk nozari pietuvinātu izpētei, jo daudzšķautņaināka tā valstu salīdzinājumā parādītos, jo nozare apvieno lielu skaitu apakšnozaru, kas atspoguļo katras valsts iedzīvotāju, kā arī tūristu gadiem ilgi veidotos paradumus. Taču, ekonomiski skatoties, tam nebūtu tik lielas nozīmes,'' spriež SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Viņaprāt, šajā ziņā primārie jautājumi ir, cik liels ir nozares nodarbināto īpatsvars un tās devums kopumā valsts ekonomikā.
SEB bankas eksperts zina teikt, ka Igaunijā atpūtas, kultūras un izklaides nozare nodarbina 2,9%, bet Latvijā – 2,8% no visiem strādājošajiem. Lietuvā īpatsvars ir mazāks – 2,2%, tas šajos krīzes apstākļos, pēc Gašpuiša domām, var izrādīties pozitīvi, jo sniedz arī mazāko īpatsvaru ekonomikas kopējā pievienotajā vērtībā – 1,2%. Tādējādi kopējai ekonomikai nodarītā skāde ir mazāka, ja nozare cieš no Covid-19 izplatības riskiem un to mazināšanai ieviestajiem ierobežojumiem. Igaunijā nozares īpatsvars tautsaimniecības pievienotajā vērtībā ir 1,5%, bet Latvijā tas ir visaugstākais Baltijā – 2%. ''Šobrīd var teikt, ka smagākais posms Covid-19 krīzē ir aiz muguras, bet nav pamata apgalvot, ka šī krīze ir beigusies. Vēl priekšā ir sarežģīts posms ar potenciāliem Covid-19 uzliesmojumiem, kas turpinās nospiest atpūtas, kultūras un izklaides nozari visās valstīs. Daudz kas būs atkarīgs arī no valstu valdību reakcijas. Līdz ar to nozare ir pakļauta jauniem izaicinājumiem un svārstībām. Vēl ir priekšlaicīgi izteikt secinājumus un dalīt laurus saistībā ar to, kurā valstī nozarei veiksies labāk,'' uzskata Gašpuitis.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 28. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!