Prognozē nelielu inflāciju
Šā gada aprīlī, salīdzinot ar aprīli pērn, vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinājās par 1,7%, savukārt, salīdzinot ar šī paša gada martu, – par 0,9%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde.
Inflācija
Inflācija var atgriezties uz palikšanu
Covid-19 pandēmijas ietekmē mainoties pasaules ekonomikai, vismaz daļa Latvijas iedzīvotāju varēja izbaudīt prieku, ko nes patēriņa cenu lai arī neliela, bet tomēr samazināšanās.
Latvijas Banka paaugstinājusi šī gada IKP un inflācijas prognozi
Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 2,8% līdz 3,3%. Savukārt gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstā 1,1% līdz 1,8%, bet nākamajam gadam inflācijas prognoze palielināta no 1,6% līdz 2,2%, liecina Latvijas Bankas jaunākās prognozes.
EM: Cenu pieaugums februārī straujāks nekā tas raksturīgs šim mēnesim
Cenu pieaugums februārī straujāks nekā tas raksturīgs šim mēnesim, aģentūrai LETA atzina Ekonomikas ministrijas (EM) Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.
Šis gads sācies ar deflāciju
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, arī šā gada janvārī patēriņa cenu indekss Latvijā bijis lejupejošs un mūsu valstī saglabājās deflācija. Tomēr patlaban eksperti norāda uz vairākiem faktoriem, kas var veicināt patēriņa cenu pieaugumu. Šie faktori ir saistīti gan ar preču biržu cenu ietekmi, gan ar to, ka, laika gaitā krītot Covid-19 ierobežojumu ''nožogojumiem'', strauji augs patēriņš, kas tradicionāli ir labvēlīgs faktors inflācijai.
Venecuēla 2020.gadu noslēgusi ar teju 3000% inflāciju
Venecuēla 2020.gadu noslēgusi ar teju 3000% inflāciju, paziņojusi tās centrālā banka.
Pasaulē var pieaugt inflācija
Iespaidīgie finanšu stimuli, ko ekonomiskās aktivitātes virzīšanai izmantojušas centrālās bankas un valdības, ir palīdzējuši saglabāt ekonomisko aktivitāti, tādējādi amortizējot negatīvos procesus tautsaimniecībā.
Latvijā gada vidējā inflācija pērn bijusi 0,2%
Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 0,2%, informēja Centrālajā statistikas pārvalde. Vienlaikus 2020.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - 2020.gada decembrī salīdzinājumā ar 2019.gada decembri - patēriņa cenas saruka par 0,5%.
Augošu kontrastu gads
Šobrīd varam droši teikt, ka tādu gadu kā 2020. gads nav pieredzējusi ne Latvijas tautsaimniecība, ne globālā ekonomika kopumā. Covid-19 izplatība pasaulē ir likusi aizvērt daļu no ekonomikas, kā rezultātā pieaudzis bezdarbs, taču tajā pašā laikā Latvijā ir piedzīvots vidējās darba samaksas pieaugums.
Turpinām dzīvot deflācijā
Īslaicīgu gada inflācijas atgriešanos šā gada jūlijā nākamajos divos mēnešos nomainījusi pretēja cenu virzība, norādot, ka ekonomiskā atgūšanās aizvien ir vārga un nenoteiktības pilna. Septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošu mēnesi patēriņa cenu indekss Latvijā saruka par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vienlaikus atsevišķi inflācijas indikatori vedina domāt par to, ka ekonomiskajai aktivitātei ir pamats pieaugt.
Pretrunīgie inflācijas dati
Pretēji jūlijam, kad pirmo reizi kopš aprīļa gada inflācija bija rakstāma ar plusa zīmi, augustā mūsu valsts tautsaimniecību piemeklējusi deflācija.
Augustā patēriņa cenas Latvijā gada laikā samazinājušās par 0,2%
Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājušās par 0,5%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2019.gada augustu - patēriņa cenas sarukušas par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.