Strautiņš: Inflācija turpinās vārguļot līdz elektrības cenu kāpumam nākamā gada sākumā
Inflācija turpinās vārguļot līdz nākamā gada sākumam, tad to palielinās elektrības cenu kāpums, uzskata_ DNB bankas _ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Inflācija
Gašpuitis: Par prieku patērētājiem, inflācija turpina nīkuļot
Jūlijā bija vērojama cenu līmeņa krišanās par 0.4%. Straujāk – par 0.8% kritās cenas precēm, kamēr pakalpojumiem tās pieauga par 0.7%. Deflāciju noteica visai aktīvā atlaižu piemērošana apģērbam un apaviem. Sezonalitātes ietekmē kritās arī pārtikas cenas. Tikmēr cenu kāpumu piedzīvoja ar mājokli saistīti pakalpojumi – par ūdeni un kanalizāciju, kā arī maksa par siltumenerģiju.
SEB banka: Iekšzemes patēriņš silda inflāciju
Šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, patēriņa cenu līmenis ir audzis par 0,3%. Lielāko ietekmi uz cenu pārmaiņām mēneša laikā veidoja cenu kāpums pārtikai (jaunās ražas ienākšana) un bezalkoholiskajiem un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī tabakai.
Ekonomiste: Latvijā pakāpeniski pieaug iekšzemes faktoru spiediens uz cenām
Inflācija saglabājas ļoti pieticīga. Maijā patēriņa cenas samazinājās par 0,1% salīdzinājumā ar aprīli un gada inflācija palēninājās līdz 0,6%. Maijā eirozonā saskaņotais patēriņa cenu indekss pieauga par 0,5%, līdz ar to Latvijā cenu pieaugums saglabājas ļoti līdzīgs cenu kāpumam eirozonā vidēji. Tas pat ņemot vērā, ka Latvijā gada sākumā līdz ar eiro ieviešanu cenas atsevišķiem pakalpojumiem manāmi auga.
Swedbank: Cenu kāpums martā niecīgs
Martā patēriņa cenas pieauga par nieka 0,3% salīdzinājumā ar februāri, un gada inflācija palēninājās līdz 0,3% no 0,5% februārī. Patēriņa cenu kāpums martā ir bijis ļoti neliels, pateicoties martam netipiskajam pārtikas cenu kritumam. Salīdzinājumā ar februāri pārtikas cenas kritās par 0,7%, pēdējo reizi pārtikas cenas mēneša griezumā martā krita vien 2009.
Swedbank: Nākamgad cenu kāpums būs jūtamāks
Februārī inflācija bija nedaudz zemāka nekā gaidīts, proti, mēneša laikā patēriņa cenas saglabājās stabilas, līdz ar to gada inflācija bija 0,5%. Tādējādi, šķiet, eiro efekts lielāko pulveri bija izšāvis jau janvārī un uz šo brīdi izskatās, ka bažas par ievērojamu cenu celšanu/noapaļošanu uz augšu dēļ eiro ieviešanas ir bijušas pārspīlētas. Lai gan manāmāku kāpumu janvārī un nedaudz arī februārī piedzīvoja pakalpojumu cenas, to īpatsvars patēriņa grozā ir salīdzinoši neliels.
FM prognoze: Visvairāk cenas šogad kāps elektrības tarifu dēļ
Šogad spēcīgākais cenu ietekmējošais faktors būs elektroenerģijas tarifu kāpums, kura prognozētā ietekme uz inflāciju būs ap 0,5 procentpunktiem, prognozē Finanšu ministrija (FM). Diena.lv jau rakstīja, ka Saeima ir pieņēmusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu no 2014.gada aprīļa, kad Latvijas mājsaimniecībām elektroenerģija būs jāpērk brīvajā tirgū. Tādējādi elektrības cena atsevišķām mājsaimniecībām pieaugs pat par 40%.
SEB banka: Janvārī atgriežas inflācija
Pēc gada nogalē vērojamās deflācijas janvāris iezīmējās ar inflācijas atgriešanos. Visticamāk, ka paliekoši. Tā janvārī, mēneša laikā, patēriņa cenas palielinājās par 0,6% - precēm par 0,5%, bet pakalpojumiem par 1,1%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenām bija pārtikas preču cenu kāpumam par 1,7% un ar mājokļa uzturēšanu saistītām precēm un pakalpojumiem par 0,9%, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem par 6,5%.
Janvārī patēriņa cenas pieaugušas par 0,4%
Janvārī patēriņa cenas gada laikā augušas par 0,4%. Precēm cenas samazinājās par 0,3%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,3%. Janvārī salīdzinājumā ar decembri pieaugums par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni šajā janvārī, salīdzinot ar pagājušo janvāri, bija cenu kāpumam personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Swedbank: Patēriņa cenas šogad mēreni pieaugs
Kā jau mēs gaidījām, pērnā gada decembrī mēneša laikā patēriņa cenas saglabājās stabilas un gada griezumā cenas samazinājās par 0,4%. Pērn kopumā vidējā inflācija bija 0%. Nav nekāds noslēpums, ka daļēji par pērn neesošo inflāciju varam pateikties vārgajām pasaules izejvielu cenām. Pērnais gads iezīmējās ar manāmu pārtikas un metālu cenu kritumu, arī jēlnaftas (Brent) cenas samazinājās.
Gašpuitis: Inflācija - 2013.gads pa nullēm
Decembrī, salīdzinot ar novembri, patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām mēneša laikā bija cenu kāpumam pārtikai, degvielai, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem. Rezultātā, gada laikā (2013.gada decembri salīdzinot ar 2012.gada decembri) cenu līmenis ir krities par 0,4%.
SEB banka: Un atkal deflācija
Pretēji gaidītajai inflācijai, kas gan šogad ir bijusi visai bieža viešņa, novembrī atgriezās deflācija. Tā novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas kritās par 0,5%. Lielākā ietekme bija cenu kritumam pārtikai, alkoholam un tabakai, transporta precēm un pakalpojumiem, kā arī apģērbam un apaviem.