No nākamās nedēļas formālās un neformālās izglītības procesu epidemioloģiski drošākajās pašvaldībās varēs īstenot ārtelpās, ļaujot pulcēties grupās līdz 20 cilvēkiem.
Ceturtdien Ministru kabinetā atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinājumu nenoteikt mācību beigu datumus vispārējās izglītības apguvei, lai turpmāk nepieļautu atšķirīgu izpratni par vērtējuma izlikšanas, iegūšanas un uzlabošanas beigu datumiem mācību priekšmetos.
Pieaugušo tālākizglītībā Latvijā iesaistīti tikai 7,4% pieaugušo. Tas ir satraucoši zems rādītājs, ņemot vērā, ka jau 2030. gadā liela daļa (47%) no šā brīža profesijām tiks automatizētas, bet vēl vairāk būs tādu, kas šobrīd neeksistē. Tātad daudziem strādājošajiem (ap 450 000) līdz 2025. gadam vajadzētu pārkvalificēties.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) būs tiesīgs lemt par klātienes mācības atļaušanu 1.-4.klasei, ja pašvaldībā divu nedēļu saslimstības rādītājs nepārsniegs 220 slieksni uz 100 000 iedzīvotājiem un nebūs novērots straujš Covid-19 saslimstības pieaugums, otrdien konceptuāli vienojās valdības ārkārtas un Krīzes vadības padomes kopsēdē.
No pirmdienas, 22. februāra, klātienes mācības varētu atsākt 50 skolu 1.–4. klašu skolēni no 20 pašvaldībām, kurās saslimstības rādītāji ir zemāki par 200 uz 100 000 iedzīvotāju. Valdība vienojās, ka noteicošais būs ne tikai konkrēti skaitļi, bet arī to pieauguma temps. Ja divu nedēļu laikā pašvaldībā saslimušo skaits pieaugs nedaudz virs 200, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) izlems – atļaut vai neatļaut klātienes mācības.
Valdības un krīzes padomes atklātajā sēdē, kas pirmo reizi bija atklāta, tika pieņemti šādi galvenie konceptuālie lēmumi: tiks būtiski paplašināta testēšana uz Covid-19, no nākamās pirmdienas 1.–4. klašu skolēni atsāks klātienes mācības tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvais saslimstības ar Covid-19 rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs 200, un pedagogi pavirzīti uz augšu prioritējami vakcinējamo sabiedrības grupu sarakstā. Tas nozīmē, ka 22. februārī 1.–4. klašu skolēni dosies uz 50 skolām 20 novados.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iebilst izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) aicinājumam atļaut mazākajām klasēm mācīties klātienē.
Pašvaldības, kurās ir zemi Covid-19 saslimstības rādītāji, būtu gatavas lemt par klātienes mācību atsākšanu vismaz pirmajās sākumskolas klasēs. Taču tikai tādā gadījumā, ja būs skaidri noteikti kritēriji. Vietvaras nevēlētos atkal piedzīvot ko līdzīgu kā pagājušajā piektdienā, kad valdība pēkšņi izlēma pirmo divu klašu skolēniem neatļaut atgriezties skolu solos, kā vēl nedēļas sākumā bija paredzēts.
Attālināto mācību laikā gan pedagogiem, gan skolēniem ļoti būtisks ir tehniskais nodrošinājums, tostarp interneta jauda. Patlaban 280 skolām tā ir nepietiekama. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar pašvaldībām un privātajiem partneriem ieplānojusi līdz nākamā mācību gada sākumam ievērojami uzlabot situāciju, īstenojot projektu Jaudīgs internets ikvienai Latvijas skolai. Šim mērķim šogad atvēlēti 600 000 eiro.
Ar Covid-19 pandēmijas mazināšanu saistītie ierobežojumi valstī būs spēkā līdz 7.februārim, otrdien mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Tikmēr izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) paziņoja, ka nākamnedēļ atsāksies mācības sākumskolās, taču vismaz līdz 7.februārim mācību process notiks attālināti.
Vēl viena brīvlaika pagarinājuma mazāko klašu skolēniem nebūs, šorīt LTV Rīta panorāmā sacīja izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP), kura cer, ka janvāra beigās skolas vismaz daļēji varēs atsākt mācības klātienē.
Viens no sāpīgākajiem nozares jautājumiem – ilgstošas pedagogu un pedagogu palīgu (aukļu) vakances. Nereti iestādēm, lai aizpildītu tukšās vietas, nākas pieņemt darbā maz piemērotus cilvēkus, it īpaši tas attiecas pedagogu palīgiem.
