Atvieglojums un vilšanās reizē, jo atkal neīstenojas solītās reformas, kas pēc būtības varēja uzlabot skolotāju dzīvi, - tā varētu raksturot vispārējo skolotāju noskaņojumu, piektdien vēsta laikraksts Diena.
Eiropā katrs ceturtais pieaugušais ir ieguvis tikai pamatizglītību, savukārt Latvijā šāds izglītības līmenis ir 11% pieaugušo. Līdzīga situācija ir arī tādās Eiropas valstīs kā Igaunija, Somija, Norvēģija un Vācija. Tas mudina domāt, ka Latvijas rezultāts ir samērā labs, tomēr patiesībā situācija ir drūma. Pamatskolā iegūtās prasmes ir krietni vājākas nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs. Arī pieaugušo iedzīvotāju iesaiste dažādās tālākizglītības programmās ir zema.
Lai diskutētu par digitālajam laikmetam atbilstošu izglītību, Latvijā Eiropas Savienības prezidentūras ietvaros bija ieradusies Microsoft korporācijas izglītības un apmācību politikas vadītāja Aleksa Džoisa. Viņa norāda - mācību process jāpadara aizvien pievilcīgāks, taču, vērtējot situāciju tieši Eiropā, joprojām ir būtiskas atšķirības starp dažādiem reģioniem moderno tehnoloģiju izmantojumā skolās.
Valdība šodien piekrita grozīt noteikumus par valsts ģimnāzijas statusa kritērijiem, nosakot mazāku minimālo skolēnu skaitu, kas ļauj pretendēt uz šī statusa iegūšanu.
Lai arī diskusijas par pedagogu atalgojuma modeli sākušās jau pagājušā gada pirmajā pusē, vēl aizvien nav skaidrs, kāda būs pedagogu atalgojuma likme par vienu stundu.
Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) būtu skaidri jāpasaka, cik skolotāju un cik pedagogu, ar kādu slodzi un cik lielās skolās Latvijā strādā, reaģējot uz iespējamām neprecizitātēm IZM datubāzē, kurā, iespējams, uzskaitīts krietni lielāks pedagogu skaits, nekā tas ir realitātē, norādīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA).
Kamēr sabiedrībā tiek runāts, ka daļa mūsdienu bērnu vairs nav ieinteresēti mācīties, un nemitīgi tiek apspriestas tradicionālās izglītības sistēmas nepilnības, Latvijā pieaug arī interese par alternatīvām izglītības pieejām. Iespējams, pazīstamākās no tām mūsu valstī ir Montesori pieeja un Valdorfpedagoģija.
"Attiecībā uz algu palielinājumu [pedagogiem] varu tikai cilvēciski ieteikt cerēt, ka kāds palielinājums būs,'" ceturtdienas rītā īsi pirms Latvijas pedagogu piketa pie Saeimas nama Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma pauda izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.Vienlaikus ministre aicinājusi izglītības darbiniekus runāt ne tikai par algu paaugstināšanu, bet pieprasīt arī izmaiņas pašā sistēmā, lai uzlabotu kvalitāti, un pašiem konstruktīvi un aktīvi piedalīties izmaiņu procesā.
Latvijā nav viennozīmīga redzējuma par to, cik laba ir izglītības kvalitāte un kā vērtējams pedagogu darbs, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.