Romualds Kalsons dzimis 1936. gada 7. septembrī Rīgā. Pabeidzis Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļu, viņš iestājās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (tobrīd – Latvijas PSR konservatorija) profesora Ādolfa Skultes klasē, ko absolvēja 1960. gadā. savukārt 1971. gadā ieguva simfoniskā diriģenta diplomu, absolvējot Jāzepa Lindberga diriģēšanas klasi. No 1957. līdz 1973. gadam Romualds Kalsons strādāja par skaņu režisoru Latvijas radio un televīzijā. Ilgus gadus bijis JVLMA mācībspēks (1973–2009), 1987. gadā ievēlēts par profesoru. No 1990. līdz 2000. gadam Kalsons bija kompozīcijas katedras vadītājs, pēc tam pasniedzis kompozīciju Liepājas Mūzikas vidusskolā.
Mērķtiecīga izvēle
XX gadsimta 60.–80. gados Romualds Kalsons bieži diriģēja Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kā arī uzstājās ar citiem orķestriem, iestudējot galvenokārt latviešu komponistu mūziku, ko viņš popularizēja mērķtiecīgi. Kopā ar dzīvesbiedri kamerdziedātāju Irēnu Kalsoni un citiem mūziķiem komponists kā pianists koncertmeistars uzstājās gan Latvijā, gan ārzemēs. Savulaik viņš ir pildījis Latvijas Komponistu savienības valdes sekretāra un valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. Par mūža ieguldījumu komponistam 2017. gadā pasniegta Lielā mūzikas balva. Pirms tam viņš šo valsts lielāko apbalvojumu mūzikā saņēma 1996. gadā.
Romualda Kalsona komponētajai mūzikai raksturīgs spilgts un plašs tēlu un stilu loks, instrumentācijas meistarība un radoša izdoma. Viņa darbos ir gan dziļums, gan vitalitāte un draisks humors, skanējuma svaigums un spožums. Meistars pats savulaik noteicis kodolīgi un trāpīgi: "Gribu spilgti izteiktus allegro, presto!"
Dažādu žanru kompozīcijās Romualds Kalsons gājis neoklasicisma un neoromantisma ceļu, pievērsies tolaik mūsu mūzikas apritē jaunajām kompozīcijas tehnikām: sēriju tehnikai, ierobežotajai aleatorikai un sonoristikai. Komponists spilgti ieaudis savā mūzikā latviešu folkloras elementus, tos īpaši krāšņi apliecinot simfoniskajās svītās Kāzu dziesmas, Gadskārtu ierašu dziesmas un Precību dziesmas.
Plašus panākumus starptautiskā mērogā guvis Kalsona Koncerts vijolei ar orķestri, kas vijolnieka Valda Zariņa un LNSO sniegumā atskaņots un augstu novērtēts arī prestižajā Šlēsvigas-Holšteinas festivālā. Izcilāko komponista opusu vidū ir Koncerts klarnetei un kamerorķestrim, piecas simfonijas, Mozaīka un Poēma fantāzija simfoniskajam orķestrim, trīs Concerto grosso, jau pieminētās folkloriskās svītas. Bet par savu mūža darbu komponists uzskatīja operu Pazudušais dēls, pie kuras viņš (ar pārtraukumiem) strādājis apmēram 40 gadu. Pazudušais dēls (ar Ojāra Vācieša libretu pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas; libretu papildinājis Jānis Streičs) piedzīvoja pirmiestudējumu Latvijas Nacionālajā operā 1996. gadā. Savukārt vēlāk, 2000. gada jūnijā, speciāli šī iestudējuma atjaunojumam Ilzes lomu apguva un nodziedāt atbrauca viena no mūsu starptautiskajām operbalsīm, tobrīd jau Vācijā dzīvojošā Inga Kalna.
Tas mums ir jāizdara!
Romualda Kalsona audzēkņu vidū ir komponisti Alvils Altmanis, Kristaps Pētersons, Santa Ratniece, Sabīne Ķezbere un Anna Veismane, kura sirsnīgi atminas, ka "profesors cītīgi sekoja līdzi jaunajiem talantiem jau vidusskolas mācību laikā un iedrošināja izvēlēties komponista profesiju. Viņš ar īpašu gādību izturējās pret visiem studentiem, ne tikai savējiem, ar iejūtīgu attieksmi un toleranci vārdos un darbos. Savus studentus viņš mudināja mūzikā izteikties lakoniski, ar skaidru domu, raksturu, būt precīzam detaļās, tomēr ar plašu vērienu lielās formās. Šīs kvalitātes redzam Meistara paša rūpīgi pulētajās partitūrās – domas skaidrību, spilgtus tēlus, dinamiskus kontrastus no maiguma līdz groteskai, un viņa mūzika ir un būs latviešu mūzikas zelta fondā".
"Romualdam Kalsonam bijusi ļoti liela nozīme manās mūziķa gaitās. Kad devos studēt kompozīciju, man bija jau teju 40 gadu. Esmu ļoti pateicīgs, ka profesors man noticēja un bija ar mieru mani ņemt savā paspārnē," saka Alvils Altmanis. "Mēs sapratāmies jau no pirmās dienas. Viņš vienmēr uzsvēra, ka galvenais ir amata prasme, un mēdza piekodināt: "Tas mums ir jāizdara!" Tas, ko guvu instrumentācijas ziņā, ir vienkārši kolosāli. Viņš uztvēra mani kā domubiedru, un mēs arī pēc studijām bieži tikāmies pie viņa ģimenes Garciemā."
Atvadīšanās no Romualda Kalsona notiks piektdien, 22. novembrī, plkst. 11.30 Sāpju Dievmātes baznīcā.