Balstīties mākslīgos risinājumos un emocijās ilgi nevarēs
Ar Siguldas Valsts ģimnāzijas direktoru un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidentu Rūdolfu Kalvānu sarunājās žurnāliste Anna Strapcāne.
Izglītība
Ašeradens: Inovatīvo uzņēmumu masa Latvijā ir nepietiekama
"Latvijas uzņēmumu investīcijas pētniecībā un attīstībā rāda, ka neesam sasnieguši inovāciju mērķi, izsakot to procentos no iekšzemes kopprodukta," intervijā Magdai Riekstiņai norāda Ministru prezidenta biedrs un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība).
CSP: Latvijā iedzīvotājus no mācīšanās pamatā attur laika un naudas trūkums
Latvijā iedzīvotājus no mācīšanās pamatā attur laika un naudas trūkums, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aptauja par iedzīvotāju iesaistīšanos formālās un neformālās izglītības programmās 2016.gadā.
Pilotprojekta pārbaudījumos vājāki rezultāti
Pilotprojekta eksāmenos dabaszinātnēs rezultāti ir likumsakarīgi pašreizējai izglītības sistēmai, uzskata Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) prorektors profesors Uldis Sukovskis. Šogad skolēni uzrādījuši vājākus rezultātus, un nākamgad šāda izmēģinājuma eksāmena vairs nebūs. Patlaban nav skaidrs, vai tas varētu kļūt par obligāto eksāmenu vidusskolas beidzējiem.
Militārās iemaņas jau skolā
Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju nākusi klajā ar priekšlikumu kā vienu no obligātajiem izvēles priekšmetiem vidusskolās ieviest valsts aizsardzības mācību, kur cita starpā skolēni varēs apgūt arī iemaņas apieties ar ieročiem. Diskusijas par šo tēmu bijušas arī iepriekš, taču šoreiz jautājumu apspriež jau nopietnāk. Atbildīgās amatpersonas gan atzīst, ka priekšā vēl daudz darāmā. Savukārt daļa Dienas uzrunāto vidusskolu direktoru par konkrēto ieceri nav sajūsmā – skolēni jau tā ir pārāk noslogoti.
Augšana kā iekšēja vajadzība
Pieeja, kā mācīt, lai tas jauniešiem būtu gan saistoši, gan aizķertos apziņā, mainās ne vien vispārējā izglītībā, bet arī augstskolās. Šodienas studenti vairs nav gatavi akceptēt docētājus, kas iesoļo auditorijā, atver grāmatu un lekciju vienkārši no tās nolasa. Tāpēc ikviena augstskola domā, kā audzēt pedagoģiskās prasmes saviem docētājiem, kuri nāk gan no akadēmiskās vides, gan no dažādu nozaru praktiķu pasaules. Būt kādas jomas ekspertam ir par maz – jāprot savas zināšanas arī nodot citiem.
Jegorovs: Fokuss uz cilvēkresursiem
Par izglītības kvalitāti, Latvijas biznesa konkurētspēju un pakalpojumu eksportu ar kompānijas Accenture vadītāju Latvijā Maksimu Jegorovu sarunājas Romāns Meļņiks
Skolas direktore: Virknē Rīgas skolu sešgadniekiem nemaz nebūs vietas
Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā ekspertu darba grupa jau kādu laiku strādā pie jaunākās nozares reformas. Jāsaka jaunākās, lai neteiktu – kārtējās. Šī reforma paredzēs daudz un dažādas izmaiņas – viena no būtiskākajām – obligātās izglītības apguve no sešu gadu vecuma. Un šeit rodas būtisks jautājums, vai skolas vispār ir gatavas uzņemt sešgadniekus? Nemaz nerunāsim par psiholoģiskajiem aspektiem, bet par mācību saturu, kas attiecīgi ir jāreorganizē, un, protams, par telpām, tā Rīgas 64. vidusskolas direktora pienākumu izpildītāja Ilze Ose.
Nosaka nākamā mācību gada, kā arī brīvlaiku sākumu un beigas
Ministru kabinets otrdien apstiprināja 2017./2018.mācību gada, semestru un skolēnu brīvlaiku sākuma un beigu laiku skolās, kas īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas Latvijā.
Skolotāji būs vajadzīgi vienmēr
"Pirms pieņemam kādu likumu, vajag precīzu analīzi un pētījumu - būs vai nebūs pozitīvas izmaiņas un ieguvumi," intervijā Dzintrim Kolātam pauž Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) rektore Daina Voita un augstskolas Studiju attīstības un organizācijas daļas vadītāja Dace Kazāka.
Mācās, lai atgrieztos
Iet vienlaicīgi divās skolās, ar skolotāju sarunāties skaipā un mājasdarbus pirms nodošanas ieskenēt – tās ir tikai dažas no lietām, pie kā jāpierod ārzemēs dzīvojošo ģimeņu bērniem, kuri līdzās mītnes zemē apmeklētajai skolai izvēlas arī tālmācību. Šādu iespēju piedāvā vairākas Latvijas skolas, un tas dod priekšrocības un ļauj vieglāk iejusties atgriežoties, tomēr ne vienmēr ir viegli, un arī par programmu plusiem un mīnusiem domas dalās.
Sākas vienas no visu laiku vērienīgākajām pārmaiņām izglītībā
Kā mācīties 21.gadsimtā? Izglītības ministrija ver durvis vienām no visu laiku vērienīgākajām pārmaiņām, ieviešot kompetenču pieejā balstītu izglītību. Tas būtībā nozīmēs nojaukt gadsimtu ilgušo tradīciju, kurā skolotājs pie tāfeles stāsta mācību vielu, un skolēns, sēžot solā to apgūst. Mācību procesa centrā būs jānokļūst skolēnam, kurš mācās domāt, sadarboties, meklēt atbildes, un iegūst prasmes lietot zināšanas.