Koalīcija uz nedēļu atlikusi pretrunīgi vērtētā augstskolu akreditācijas noteikumu projekta tālāko virzību, pirmdien pēc dalības koalīcijas padomes sēdē žurnālistiem sacīja izglītības uz zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Patlaban esam liecinieki tam, kā konkrētas, izstrādātas, sabiedrībai izskaidrotas un ar partneriem izdiskutētas reformas augstākajā izglītībā atkal tiek vilcinātas un atliktas tikai politisku iemeslu dēļ. Šodien Koalīcijas padomes sēdē Nacionālā apvienība un Vienotība pieprasīja atlikt akreditācijas noteikumu grozījumus.
Esmu gatavs godīgi pateikt, ka esmu šai valstij nelojāls. Es šo režīmu vienkārši nicinu, - tikko kā intervijā Baltkom 93,9 paziņojis kāds vīrietis. Citā situācijā šiem izteikumiem varētu arī nepievērst nekādu uzmanību, jo mazums atsaldēto pa šo pasauli staigā, un, ja reaģēsim uz kuru katru muļķību, nekam citam laiks vairs neatliks. Tomēr šoreiz šis kāds ir neviens cits kā Rīgas 40. vidusskolas krievu valodas un literatūras skolotājs Vladislavs Rafaļskis.
Oktobrī apritēs gads, kopš Roberts Ķīlis ieņem izglītības un zinātnes ministra amatu, tomēr viņam joprojām nav plāna reformām augstākajā izglītībā, pauda Latvijas Mākslas augstskolu asociāciju pārstāvošais Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) prorektors Andris Teikmanis.
Jaunieši vecumā līdz 24 gadiem biežāk nekā citu vecuma grupu
respondenti uzskata, ka izglītības sistēma Latvijā kļūtu krietni labāka,
ja to pārtrauktu ik pa laikam reformēt un pieņemtu par skolotājiem
jaunus cilvēkus. Tiesa gan, atbalsts pausts arī jaunu mācīšanas metožu
ieviešanai, liecina DNB Latvijas barometra pētījuma dati.
Skolu direktoru rotācija nepalīdzēs uzlabot izglītības kvalitāti, jo rotācija nav atbilstošākais veids, kā to īstenot, portālam Diena.lv atzina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško. “Piemēram, ja grib aizrotēt sliktu direktoru no skolas prom, vai tad tiešām viņu vajag rotēt uz citu skolu, lai viņš nolaiž nākamo? Labi, direktors ir slikts, viņu rotēsim, bet kāpēc jārotē tāds cilvēks, kurš ir ielicis savā skolā sirdi un dvēseli? Vai rausim viņu tagad ārā, lai viņš ceļ citu skolu? To nevar tik vienkārši izdarīt,” sacīja I.
Priekšlikuma mērķis ir reizi noteiktā periodā padarīt skolu direktoru vietas atvērtas konkursam un konkurencei, portālam Diena.lv norādīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, uzsverot, ka termins _direktoru rotācija _nav atbilstošs, jo runa ir par terminētu līgumu slēgšanu ar izglītības iestāžu vadītājiem.
Latvijā ir pārāk daudz augstskolu un divas trešdaļas no tām būtu jāslēdz vai jāapvieno, šādu viedokli intervijā laikrakstam Čas paudis izglītības ministrs Roberts Ķīlis.
Tuvojas Aristoteļa svētki, kad sāksies mācības Latvijas augstskolās. Par to, kas jāmaina Latvijas augstskolu sistēmā un kāpēc vispār jāstudē, ar Latvijas Universitātes rektoru Mārci Auziņu sarunājas Andrejs Panteļējevs.
“Vai atbildība jāprasa no skolām? Bet kur lai skolas ņem finansējumu, ja tas tām nav piešķirts? Šis aicinājums nav pārdomāts, jo skolas pie lābākās gribas nevar atrast šādu naudu. Šajā mācību gadā jāizmanto esošās iespējas un radikālus risinājumus nevajag,” portālam Diena.lv pauda Ina Druviete, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja (_Vienotība).
Valsts prezidents Andris Bērziņš, otrdien tiekoties ar Izglītības un zinātnes (IZM) ministru Robertu Ķīli, atzina, ka pastāv būtiskas nepilnības augstākās izglītības programmu kvalitātes izvērtēšanas sistēmā, portālu Diena.lv informēja Latvijas Valsts prezidenta kancelejā.
Neatkarīgās ekspertu grupas vadītājs profesors Jānis Bičevskis,
kas pēc izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa pieprasījuma
izvērtējis līdz šim 1,2 miljonus latu jau izmaksājušo portālu
skolas.lv un atzinis to par nelietojamu, bez vilcināšanās
saka - galvenokārt pie tā vainojams bijušais Izglītības un zinātnes
ministrijas (IZM) valsts sekretārs Mareks Gruškevics.
