Aptuveni 2000 Latvijas skolēnu dzīvo Spānijā, Dānijā un Norvēģijā, - šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputātus informēja izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS).
Izglītības sistēmā jābūt nepārtrauktai attīstībai, taču jauninājumi jāievieš pārdomāti, jo izglītība ir tā joma, kurā jebkuras "pārmaiņas desmitreiz jānomēra un tikai tad jāķeras pie griešanas", otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete tikšanās laikā teica izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam.
Šogad notikusi intensīva profesionālo vidusskolu reorganizācija, virkni skolu apvienojot, bet sešas pārdēvētas par profesionālās kompetences centriem. Latvijas televīzijas raidījums De facto ziņo, ka vismaz trīs skolu vadībā nonākuši līdzšinējie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbinieki.
Valsts prezidents Andris Bērziņš un izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks skolām un skolotājiem pirmo reizi pasniedza Ekselences balvas, kas apliecina, ka šajās skolās ir iespējams gūt kvalitatīvu inovatīva mācību darba pieredzi dabaszinātņu un matemātikas mācību priekšmetos.
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, Rīgas skolās ir 81 pirmsskolas skolotāja un 51 vispārizglītojošo skolu pedagoga vakance, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta mājaslapā pieejamā informācija.
Vairākums aptaujāto (58%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka izglītībai ir gana svarīga loma, tomēr tā nav izšķirošs faktors, lai gūtu panākumus profesionālajā dzīvē, liecina DnB Nord bankas pētījuma rezultāti.
Valsts izglītības satura centrs (VISC) sagatavojis un nosūtījis skolām metodiskos materiālus Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta pasniegšanai 6.klasē.
Otrdien noslēdzās vienotā pieteikumu pieņemšana pamatstudijām Latvijas Universitātē un vēl deviņās Latvijas augstskolās, kur kopumā pieteicās 11 000 reflektantu, portālu Diena.lv informēja Latvijas Universitātes Preses centra pārstāvji.
Kuru ceļu iet? Valsts finansētu bezmaksas izglītību, kas šobrīd
ieviesta Rietumeiropas valstīs, kurās ir augsts nodokļu slogs, vai
- gluži pretēji - valsts vienīgi kreditē studentus un viņi kredītus
sāk atmaksāt, kad tikuši pie darba. Tāds modelis patlaban ir
Lielbritānijā un tiek apspriests arī Vācijā. Austrumeiropas
valstīs, tajā skaitā Latvijā, šobrīd ir ne šis, ne tas, un agri vai
vēlu izvēle būs jāveic.
Par veidu, kā panākt vidusskolas beigšanu 18 gadu vecumā, sāksim
diskutēt augustā, pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa un izglītības
un zinātnes ministra Rolanda Broka (ZZS) tikšanās trešdien
teica ministra preses sekretāre Inga Bandeniece. Abas amatpersonas
vienojušās, ka mērķis ir jāsasniedz tuvākajā laikā, tomēr tas
nenotikšot pēkšņi.
Trešdien pēc sarunas par nepieciešamajām reformām izglītības jomā Valsts prezidents Andris Bērziņš un izglītības ministrs Rolands Broks vienojās, ka vidējā izglītība skolēniem iespējami tuvākā nākotnē būtu jāiegūst līdz 18 gadu vecumam, portālu Diena.lv informēja Valsts prezidenta kanceleja.