Komentārs

Meļņiks: Iekapsulētā nevienotība

Nesastrīdējās, nesašķēlās, nepameta valdību... Vai nav dīvaini, ka pamatvēstījumi publiskajā telpā pēc valdošās partijas kongresa saistās tieši ar šiem vārdiem? Vienotības līderu pēdējā laikā paustais bija radījis iespaidu, ka kongress izvērtīsies par tādu kā pagrieziena punktu šīs organizācijas vēsturē, taču tā nenotika. Pašu aktualizētās problēmas tika iekapsulētas, ļoti precīzi ieplānojot gan runātāju secību, gan viņu paužamo, gan "tautas balsij" atvēlamo brītiņu un metodes, kā reaģēt uz kritisku vārdu paudējiem.

7. decembris, 2015, 6:25

Zanders: Simtgade un akadēmiskās aprindas

Aizvadītās nedēļas nogalē prezidents Vējonis, uzrunājot starptautisko konferenci Valstiskuma tapšana Baltijas reģionā (1917-1922), norādīja uz vēsturnieku profesijas nozīmi kolektīvās atmiņas veidošanā. Te nav nekas iebilstams, tādēļ tālākās piezīmes ir papildinošas Vējoņa paustajam.

7. decembris, 2015, 6:06

Meļņiks: Nav tikai labo un tikai slikto

Nedēļas sākumā uzmanību piesaistīja tieslietu ministra Dzintara Rasnača (NA) paustais, ka pašlaik var redzēt divas Vienotības - pozitīvo un prognozējamo partiju Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas personā un neprognozējamo tās priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas personā. Ja vadās pēc personiskas attieksmes pret vienas vai otras politiķes atrašanos premjeres amatā, vērtējums saprotams. Taču skaidrs, ka patiesā "bilde" ir daudz komplicētāka un ne tik viennozīmīga.

2. decembris, 2015, 6:25

Zanders: Zināmā ļaunuma priekšrocības

Tālākais teksts izriet no tēzes, ka koalīciju (valdību) veidošanas tehnoloģijas atšķiras - atkarībā no situācijas, kādā šis process notiek. Ja tā var teikt, klasiskā ir situācija, kad pēc vēlēšanām salīdzinoši labākos rezultātus guvušās politiskās grupas mēģina saprast, kas ir pieņemamākie partneri un vai kombinācijai ir pietiekams balsu skaits parlamentā.

27. novembris, 2015, 6:26

Meļņiks: Redz tikai puzles gabaliņu

Vērtējot sabiedriski politiskos procesus, ir tikai normāli, ja norises skatām to kopumā un cēloņu un seku sakarībās. Iespējams, tāpēc jo labāk pamanāmas visas tās situācijas, kad tā nav, - kad kāda nostāja tiek pausta, reaģējot uz tiešu kairinājumu, vai tiek veikta kāda darbība, neņemot vērā citus būtiskus faktorus.

27. novembris, 2015, 6:03

Zanders: Vai mēs atkal gatavojamies izcelties?

Mēģināsim uz brīdi bloķēt smadzenēs visu to informatīvo troksni, ar kādu tās pēdējā laikā piesārņotas airBaltic un valdības stabilitātes jautājumos. Kad "krīt" valdības? Ja neizdodas pieņemt budžetu. Jā. Vērienīgi sabiedrības protesti. Protams. Ja ir pamatīgs korupcijas skandāls. Tā ir. Ja ir notikusi konkrētās valsts mērogam liels nelaimes gadījums, kuru valdības citāds darba stils, iespējams, būtu novērsis. Ir precedenti - nesen Rumānijā, arī Latvijā. Dumpis valdošajā partijā. Protams (piemēram, Austrālijā, šķiet, tas vien notiek). Koalīcijas izjukšana - nu, tas jau pašsaprotami.

23. novembris, 2015, 6:16

Meļņiks: Vēzis - savstarpējā attieksmē

Dažas norises Latvijā nebeidz pārsteigt. Tostarp valsts pārvaldē un no budžeta finansētās iestādēs strādājošo nespēja raudzīties uz valsti kā sistēmu kopumā, tā vietā greizsirdīgi aizstāvot tikai sava "kantora" intereses un nenovīdīgi attiecoties pret turpat blakus esošajiem.

23. novembris, 2015, 6:03

Zanders: Secinājumi par reakciju - smadzenes tukšgaitā

Vērojot reakciju uz Parīzes notikumiem Latvijas t. s. publiskajā telpā, pārņem nogurums. Mēģināšu paskaidrot iemeslus. Tātad iezīmējas divas nosacītas viedokļu grupas. Pirmā deklarē, ka saistīt islāma vārdā slepkavojošus teroristus ar islāma kā reliģijas "saturu" ne tikai nav pamata, bet tas ir arī kaitnieciski. Otrā pauž, ka, protams, likt vienādības zīmi nedrīkst, tomēr kaut kāda saikne pastāv. Negrasos kādu no šiem viedokļiem kritizēt - vienkārši šī metodoloģija (kādas parādības atvasināšana no kultūras, reliģijas, vēstures utt. konteksta) ir daudzkārt praktizēta.

17. novembris, 2015, 6:31

Riekstiņa: Pēkšņi gluži cita realitāte

Tas, ka cilvēks pēc amata atstāšanas nāk klajā ar kritiskām atklāsmēm par bijušo darbavietu un pārstāvēto jomu un šīs atklāsmes ir pretrunā ar iepriekš - amatā atrodoties - pausto, nav nekas unikāls. Cilvēcīgi var saprast, tomēr, kas attiecas uz augsta ranga amatpersonām, atšķirīgas informācijas paušana pirms un pēc amata zaudēšanas sabiedrību mulsina, jo nav saprotams, vai ir tik skaisti, kā iepriekš apgalvots, vai tik slikti, kā tagad pasacīts.

17. novembris, 2015, 6:24

Bundžu Jānis: Vienkārši noriebies

Valdības lamāšana demokrātijās nav nekas jauns. Procedūrai lieliska psihoterapijas nozīme, jo sliktai valdībai var uzgāzt arī savas negribēšanas, nevarēšanas, nezināšanas, paģiras, slinkumus utt. Sekojot šai loģikai - jo sliktāka valdība, jo veselīgāka tauta. Vienkāršojot: jo sliktāk, jo labāk, kā norādījis priekšsēdētājs Mao.

10. novembris, 2015, 6:34

Zanders: Prezidents un dzīvesziņa

Ievietojot kādu atziņu kategorijā "tas tāpat visiem zināms", tas nenozīmē, ka tādēļ šī atziņa kļūst mazāk patiesa... Piemēram, "ar labiem nodomiem ceļš uz elli bruģēts". Nav pamata apšaubīt, ka cilvēku, kuri savulaik izstrādāja Satversmes preambulu un panāca tās pieņemšanu, nodomi bija labi. Daži gan sprieda, ka grūti būs vajadzības gadījumā saprotami definēt, kas tieši ir kristīgās vērtības vai latviskā dzīvesziņa, tomēr mierinājums bija tāds, ka diez vai šāda vajadzība radīsies. Izrādās, rodas gan, un rodas arī problēmas.

10. novembris, 2015, 6:10

Zanders: Pēc paklupšanas ir jāceļas augšā

Juceklī pēc Matīsa demisijas ļaudis, kuri dažādu iemeslu dēļ seko politiskajiem procesiem, prognozējami cenšas nolasīt skaidrojumu dažu personāliju (Straujuma, Āboltiņa, pats ministrs) izteikumos. Tomēr notikušais rosina arī vispārīgākas pārdomas par varas mehānismiem Latvijā.

6. novembris, 2015, 6:28

Šodien

Komentārs