Latvijā viens no riska momentiem ir potenciāli strauji augošu darba algu radīta inflācijas "burbuļa" izveidošanās, kad uzņēmēji augošas darbaspēka izmaksas aizvien intensīvāk sedz ar produkcijas un pakalpojumu cenu pieaugumu, un katrs jauns darba samaksas kāpums aizvien intensīvāk iegriež inflācijas spirāli. Turklāt darba algu pieaugums ir visai diferencēts, kas var radīt pamatīgu ienākumu plaisu labāk atalgoto un mazāk atalgoto strādājošo vidū. To, kuri no minētajiem vai šobrīd vēl nezināmajiem faktoriem vai to kombinācijām ievadīs jauno finanšu krīzi, uzzināsim gadu gaitā, tomēr patlaban par šo jautājumu daudz svarīgāka ir gatavošanās krīzei, iespēju robežās cenšoties izveidot kādu drošības spilvenu.
Saistību balanss
Iepriekšējā krīze visai uzskatāmi pierādīja, ka vislielākās nepatikšanas piemeklēja tos, kuri bija uzņēmušies pārāk lielas parādsaistības. Ja kāds vēl iepriekš iedomājās, ka bankas varbūtējā bankrota gadījumā viņa parāds mistiski izgaisīs, tad pēdējie desmit gadi ir uzskatāmi pierādījuši, ka tā tas nenotiks un aizdevuma atmaksas kārtošana būs jāveic šā vai tā. Pat ja viens aizdevējs pazudīs, tā īpašumus, to vidū arī kredītportfeli, pārņems kāds cits. Protams, aizņēmējs var mēģināt "izbraukt" ar maksātnespējas procesu, tomēr galu galā tas ievērojami apgrūtina finansiālās iespējas nākotnē.
Līdz ar to, lai gatavotos agrāk vai vēlāk paredzamajiem finanšu satricinājumiem pasaulē, kas nemetīs līkumu arī Latvijai, pirmais un galvenais uzdevums ir sabalansēt savus aizņēmumus ar ienākumiem, turklāt rēķinoties arī ar to, ka nopelnīt varēs mazāk nekā līdz šim. Tas, ka aizvien vairāk tiek runāts, ka gan Latvijas, gan pasaules ekonomika atrodas savas izaugsmes fāzes otrajā pusē, nozīmē arī, ka ienākumu pieaugums visai drīz var sākt bremzēties. Tas ir rosinošs faktors tam, lai katrs lielāks un ilgāka termiņa kredīts tiktu apdomāts ar lielāku rūpību.
Taču, tā kā vairums iedzīvotāju nav ikdienā saistīti ar norisēm finanšu tirgos, viņiem viena no iespējām savas materiālās situācijas uzlabošanai ir iespēju robežās efektivizēt savus tēriņus, nevis meklēt ieguldījumus, kas solītu atdevi arī krīzes laikā.
Viens no viedokļiem par stabilu ilgtermiņa ieguldījumu nākotnei ir saistīts ar nekustamo īpašumu, ko tiešām var uzskatīt par aktīvu, kura vērtības pieaugums var sagādāt saulainākas vecumdienas. Tomēr vienlaikus šis ieguldījuma veids nevar tikt uzskatīts par drošības spilvenu tad, ja pasauli piemeklē finanšu krīze. Tad iedzīvotāju maksātspēja krītas, bet kredītu izsniedzēji kļūst piesardzīgāki. Turklāt ir jārēķinās ar to, ka aizdevēju pievienotās kredītlikmes kļūst lielākas. Tas savukārt noved pie nekustamā īpašuma cenu krituma. Tas liek apzināties, ka nekustamā īpašuma iegāde nākotnes peļņas nodrošināšanai jāveic ar iespējami mazāku kredītsaistību īpatsvaru kopējā pirkuma summā.
Visu raksstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 25. septembra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Manšteins
melnais humors
Norvēģis