Tieslietu ministre Baiba Broka (Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK), kura nav saņēmusi pielaidi valsts noslēpumam, nolēmusi nekandidēt rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, pirmdien vēsta TV3 ziņas.
Vienlaikus gan NA viens no līderiem Raivis Dzintars, gan Āboltiņa uzsvēruši vienu un to pašu - no valsts interešu viedokļa arī pēc vēlēšanām būtu jāsaglabā esošā koalīcija - Vienotība kopā ar NA un Zaļo un zemnieku savienību, nepieļaujot, ka pie varas nāk politiskie spēki, kuri sadarbojas ar Krievijā valdošo partiju.
Vienlaikus SAB joprojām vērtē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa (VL-TB/LNNK) atbilstību pielaidei valsts noslēpumam. Broka amatā stājās pirms apmēram pusgada. Ministre laikrakstam Diena iepriekš paziņoja, ka ir gatava vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), ja SAB neizsniegs pielaidi valsts noslēpumam. Vēl aprīlī viņa telekompānijai LNT atzina, ka pielaides neesamība būtiski netraucējot viņas darbā.
Savulaik viens no sešiem Reformu partiju neilgi pirms 11.Saeimas darba sākšanas pametušajiem deputātiem no tā sauktās Olšteina grupas Gunārs Rusiņš nolēmis iestāties Nacionālajā apvienībā Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), jo tieši šī politiskā spēka ideoloģija un nostāja valsts nacionālo interešu aizstāvībai viņam šķiet vispieņemamākā, portālu Diena.lv informēja deputāts.
Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle no Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) pēc vēlēšanām ieguva papildu publicitātes iespēju, lai skaidrotu savā priekšvēlēšanu reklāmā izteikto brīdinājumu: "Nekādi NATO piektie panti mūs nepasargās, ja paši kritīsim Krievijas skavās, kā tas diemžēl noticis līdz šim. "Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) pirmdien koalīcijas partiju sadarbības padomē aicināja izvērtēt Zīles teikto, saklausot tajā šaubas par NATO spēju aizsargāt savas dalībvalstis, otrdien raksta laikraksts Diena.
Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA) aicina valdību rīkoties atbildīgi un atbalstīt Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos un valdībā iesniegtos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz, ka valsts apdraudējuma novēršanas nolūkā, ir nepieciešams noteikt to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem tiek apturēta termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana.
Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām Latvijas Reģionu apvienība (LRA) lems, vai startēt ar atsevišķu sarakstu arī Saeimas vēlēšanās. Reģionu alianses līderis, Babītes mērs Andrejs Ence Dienai pieļāva, ka viņa vadītā partija varētu arī tuvināties valdībā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Taču izšķiroša nozīme būs tam, kādu lēmumu kopsapulcē maija beigās pieņems Latgales partija.
Aprīlī populārākais politiskais spēks joprojām bija apvienība Saskaņas centrs (SC), tomēr tās reitings salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi sarucis par 4,6 procentpunktiem, liecina Latvijas faktu aptauja.
Saeima ceturtdien apstiprināja deputāta mandātus kādreizējam nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) ģenerālsekretāram, uzņēmējam Gatim Sprūdam, kā arī Guntai Liepiņai.
Partiju programmas ir teju pēdējais, par ko ieinteresējas vēlētājs pirms kārtējām vēlēšanām. Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas 24.maijā, visticamāk, nebūs izņēmums, ceturtdien vēsta laikraksts Diena. To atzīst pat tie, kuri tajās kandidē. Ne visiem balsotājiem arī ir pietiekama skaidrība, ko Latvijas pārstāvji EP patiešām var izdarīt viņu labā un kuriem solījumiem ir pamats uzticēties.
Par 11.Saeimas deputātiem piekrituši kļūt bijušais nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) ģenerālsekretārs, uzņēmējs Gatis Sprūds, kā arī deputāta amata kandidāte Gunta Liepiņa, bet kādreizējais īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības (ES) finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks šo iespēju noraidījis, liecina deputātu kandidātu atbildes Saeimas Prezidijam.