Visā Eiropā "ātro" patēriņa kredītu uzņēmumi pavirši attiecas pret saviem klientiem un nesniedz Eiropas direktīvā obligāti prasīto informāciju, ziņo Latvijas Radio.
Latvijas patērētāji savas tiesības apzinās labāk nekā kaimiņvalstīs, taču sliktāk nekā citviet Eiropā, intervijā atzina Eiropas Savienības (ES) veselības un patērētāju lietu komisārs Džons Dalli.
Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga pirms četriem gadiem izcīnīja savu taisnību cīņā ar apdrošināšanas kompāniju Ergo. Ilgas automašīnai, īpašniecei klāt neesot, tika saskrāpēts spārns. Vēršoties Ergo norādītajā servisā, tāme par remontu tika sastādīta divsimt piecdesmit latu vērtībā. Aptaujājot paziņas, draugus, Ilga secināja, ka tādu skādi var salabot, iztērējot daudz mazāku naudas summu.
Pienāca laiks, kad vecais NOKIA 3210 bija godam nokalpojis. Iegādājos jaunu mobilo telefonu NOKIA 6060SL. Telefona funkcijas mani apmierināja. Bet tad sākās nedienas. Ne no šā un ne no tā uz daļu ienākošo zvanu bija atslēdzies zvana un vibrāciju signāls. Pārbaudot vakarā ienākošos zvanus, konstatēju, ka telefons uzrāda vairākus neatbildētus.
Esmu nolēmusi pirkt, cik vien var, tieši Latvijā ražoto preci. Mazliet mulsina, ka ne vienmēr «ražots Latvijā» nozīmē, ka uzņēmums pieder vietējiem un ka nodarbināti tiek vietējie iedzīvotāji. Tomēr tik liela patriote neesmu, lai izsekotu biznesa shēmām.
Laura ir četru bērnu māmiņa. Ģimenes vienīgais apgādnieks ir vīrs Leons, celtnieks pēc profesijas. Vēl pavisam nesen ģimene dzīvoja ļoti labi, jo Leonam darba netrūka un par to labi maksāja. Tagad saimnieks algu maksā, kā pagadās. Reizēm Leons algu gaida pat divus mēnešus. Laura knapinās, kā var.
Biju nolēmusi šai diskusijai nerakstīt, jo lielus pāridarījumus savām patērētāju tiesībām neesmu piedzīvojusi, savukārt ar sīkajiem nav vērts ņemties. Taču pagājušās svētdienas pēcpusdienā mūsu mašīna smirdēja tik ļoti, ka, neskatoties uz vētru un lietu, bija jāver vaļā logi, sāka sāpēt galva un - «iedvesma» rakstam radās pati no sevis.
Daļu lasītāju izbrīnīja fakts, ka veikalā man apmainīja zābakus nodilušu papēžu pasitņu dēļ. Piezvanīju uz PTAC, lai apjautātos, vai tas ir mazsvarīgs iemesls. Sanita Gertmane, PTAC preses pārstāve, pastāstīja, ka likums tik smalki šādas detaļas nenosaka. Tas atkarīgs no katra veikala. Lielākoties gan pasitņu remontu uzskata par patērētāja paša pienākumu - gluži kā automašīnu riepu vai eļļas maiņu.
Es laikam gan varētu būt jebkura pārdevēja sapnis. Steidzīga, sapņaina, izklaidīga pircēja. Ir gadījies pat ar pārdevēju ilgi skaidroties, kāpēc viņa man izdevusi desmitnieku par daudz. Labi, ka Rēzeknes tirgus pārdevēja izrādījās tikpat patoloģiski godīga un uz manu izklaidību necentās iedzīvoties.
Man ļoti patīk iepirkties Centrāltirgū, it īpaši zivju un piena paviljonos. Patīk izvēlēties augļus un dārzeņus pie lauku saimniekiem, kuru diemžēl ir ļoti maz, galvenokārt tirgojas pārpircēji. Taču dzīve iemācījusi, ka uzmanīgi jāskatās, ko pārdevēji liek uz svariem. Kaut, gadiem ejot, esmu apguvusi iepirkšanās mācību, joprojām gadās, ka, mājās aplūkojot pirkumu, pārņem pazemojuma sajūta.