Jaunā pedagogu darba samaksas modeļa papildinājumi paredz, ka skolotāju amatalga pārsniegs valstī vidējo gandrīz visās algu grupās, uzsver Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).Ministrija norāda, ka ir papildinājusi pedagogu atalgojuma jauno modeli ar sociālo partneru būtiskākajām prasībām, kā arī ierosinājumiem, kas saņemti Ministru prezidentes vadītajās pašvaldību darba grupās.
Pēc teju mēnesi ilga pedagogu streika izlīgšanas komisijas darba, kā arī pēc pusotru gadu ilgas jaunā pedagogu darba samaksas modeļa izstrādes, šodien pēdējā sēdē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un vairākas ministrijas vienojās atlikt jaunā modeļa ieviešanu.
Skolotājs Latvijā vidēji strādā 1,11 slodzes, liecina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) veiktie aprēķini.Balstoties uz Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem, LIZDA noskaidroja, ka skolotāju vidējā darba slodze valstī svārstās robežās no 0,63 līdz 1,52 slodzēm.Aģentūras LETA rīcībā esošie dati liecina, ka mazākā vidējā slodze fiksēta skolotājiem Jaunpiebalgas novadā, savukārt lielākā darba slodze esot Ādažu novadā.
Gandrīz pusei jeb 44% pedagogu Latvijā alga svārstās no 420 līdz 760 eiro mēnesī, savukārt 13% saņem mazāk par 420 eiro, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informācija.Minētie 13% jeb 4772 pedagogi no valsts, pašvaldības un privātā finansējuma atalgojumā saņem mazāk par minimālo noteikto algu pedagogiem, kas noteikta par vienu pilnu likmi.
Šis stāsts, ko jums stāstīšu, nav pārāk jauns, jo visiem ir zināms, cik modelis ļauns. Domājam to pašu Latvijas pedagogu jauno darba samaksas modeli. Konsultants to aplūkoja pirms mēneša. Kas mainījies?1. septembrī reizē ar asteru pušķiem un mūžīgajiem vēlējumiem būt pacietīgiem skolu ļaudis dzird arī premjerministres apņemšanos vadīt darba grupu algu modeļa sakārtošanai.
Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aprēķinājusi, ka jaunais skolotāju algu modelis situāciju Latvijā daudzviet pasliktinās un tikai astoņās situācija uzlabotos. Arodbiedrības aprēķiniem gan nepiekrīt Izglītības un Zinātnes ministrija (IZM), kura ceturtdien izplatījusi savu paziņojumu, kurā norāda, ka LIZDA salīdzina nesalīdzināmus lielumus.
Jau ierasts, ka vārds "streiks" daudziem asociējas ar pedagogiem, ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA). Pedagogi par streiku runāja vairāk nekā pirms 20 gadiem. Streiks kā līdzeklis komunikācijā ar politiķiem un amatpersonām tika aktualizēts arī nesenākā pagātnē. Šoruden LIZDA atkal pieļauj iespēju streikot, izvirzot ne tikai ar vispārējo izglītību, bet arī ar augstāko izglītību un zinātni saistītas prasības.
Viņš uzsvēra, ka ir uzlabojusies Finanšu ministrijas sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), līdz ar to kļuvuši skaidrāki dati un aprēķini, kas būtiski, ievienošot jauno atalboju sistēmu.
Jauno pedagogu darba samaksas modeli izskatīšanai valdībā nevirzīs arī šodien paredzētajā Ministru kabineta sēdē, aģentūra LETA noskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).