Gvatemalā svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis centriski labējās Nacionālās konverģences frontes kandidāts bijušais komiķis Džimijs Moraless.
Baltkrievijas autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko, kurš savu amatu ieņem jau 21 gadu, visticamāk, kaimiņvalsts vadības stūri ciešā tvērienā turēs vēl vismaz piecus gadus, piektdien vēsta laikraksts Diena.
Lemjot par turpmākām pašvaldību reformām, jābalstās uz rūpīgu ekonomisko un sociālo apsvērumu analīzi, šādu Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, kurš pašlaik atrodas vizītē ASV, viedokli aģentūrai LETA pauda Vējoņa preses padomnieks Gusts Kikusts.
Pašlaik pasaule piedzīvo nepieredzēta apjoma ļaužu pārvietošanos, un tāda vēriena tautu kustība izmainīs ierasto dzīvi arī Latvijā, uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Lielu ieguldījumu Latvijai sniedz Eiropas Savienības (ES) fondi un atbalsts, tomēr nākotne būs atkarīga no mūsu pašu pareiziem un izsvērtiem lēmumiem, lai Latviju veidotu par modernu un konkurētspējīgu valsti, tā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā ikgadējā forumā Polaris norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Gvatemalas bijušais prezidents Oto Peress, kurš nule kā atkāpies no amata, ceturtdien vakarā apcietināts, pēc tam kad tiesā bija uzklausījis apsūdzības korupcijā.
Saistībā ar zaudējumiem, ko nesis pērn noteiktais Krievijas embargo, pārtikas ražotājiem turpmāk jārēķinās ar Krieviju tikai kā ar papildu, nevis pamattirgu, atklājot pārtikas industrijas izstādi Riga Food, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis šaubās, ka viņa pašreizējā pilnvaru termiņa laikā varētu doties vizītē uz Krieviju, lai tiktos ar kaimiņvalsts prezidentu Vladimiru Putinu.
Pirms divdesmit četriem gadiem – 1991.gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu. Šis likums toreiz iezīmēja Latvijas Republikas valstiskās neatkarības faktisko atjaunošanu – tika izbeigts neskaidrais pārejas periods uz pilnīgu valstisko neatkarību.
Nākamajā NATO samitā, kas notiks 2017.gadā Varšavā, Baltijas valstīm jālūdz lielāka NATO spēku klātbūtne reģionā, tikšanās laikā ar Igaunijas ārlietu ministri Marinu Kaljurandi uzsvēris Valsts prezidents Raimonds Vējonis.Kā portālu Diena.lv informēja prezidenta Preses dienestā, Vējoņa teiktajam piekrita arī Igaunijas ārlietu ministre, kura uzsvēra, ka "Igaunijā vēlas redzēt ne tikai ASV, kura, sākoties Krimas krīzei, reaģēja pirmā".