Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +2 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Mans draugs prezidents Vējonis

Pēc intensīva popularitātes vairošanas perioda, kas nesis arī panākumus, Valsts prezidentam Raimondam Vējonim prezidentūras pirmā pusgada izskaņā būs jāpieņem nopietnākais lēmums savā līdzšinējā darbībā – jāizvēlas nākamais valdības vadītājs, kam būs liela nozīme Latvijas politikā.

Kurš gan negribētu sev tādu draugu, kas allaž ir sirsnīgs un jautrs, kopā ar tevi gatavs liet vaska sveces un veidot porcelāna figūriņas, kurš neviltoti priecāsies par skolas bērnu skandētajām dziesmām, bet, ja vajadzēs, uzģērbs tautas tērpu un uzdejos vai padziedās. Viņš noteikti būs ar mieru kopā uzspēlēt basketbolu un vēl uzdāvinās bumbu ar savu autogrāfu. Latvijā varētu būt ne viens vien, kam ir sajūta, ka šis cilvēks ir viņa draugs – vai gan citādi ļaudis sveicinātu ievērojami biežāk nekā pirms gada, nekautrējoties nāktu klāt un gribētu uzņemt kopīgu selfiju, neraugoties uz to, ka viņš nekad nav viens.

Šis cilvēks ir Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viss minētais nav bijis velts. Latvijas faktu aptaujā Valsts prezidentu Vējoni pozitīvi vai drīzāk pozitīvi vērtē ap 70% aptaujāto. Pēc viņa prezidentūras pirmā pusgada apkopot Vējoņa veikumu nav vienkārši, un Valsts prezidenta mājaslapa internetā nebūs labākais palīgs, jo tajā visa kā ir ļoti, ļoti daudz – ziņu, fotogrāfiju, videomateriālu. Tāpēc SestDiena nolēma sākt ar Saeimas deputātiem un pavaicāt, kas viņiem palicis prātā no prezidenta padarītā.

Negrib būt nūģis

Lielākā daļa uzrunāto ar pāris izņēmumiem neminēja ne prezidenta paspārnē izveidoto Tiesiskās vides pilnveides komisiju, ne rīkojumu, ar kuru Vējonis valdībai uzdeva sagatavot patvēruma meklētāju uzņemšanas rīcības plānu, ne paziņojumus par budžetu, aizstāvot finansējumu tā prioritātei – aizsardzībai un drošībai, par ko daudz stāstījis, arī sniedzot intervijas ārvalstu medijiem. Par tām un citām aktivitātēm SestDiena uzzināja no prezidenta padomnieka Gusta Kikusta. Intervijas ar prezidentu jāpiesaka vismaz divus mēnešus iepriekš. To, iespējams, nebija ielāgojuši arī Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Lielais jautājums veidotāji, kurus pārsteidzis Valsts prezidenta atteikums, tajā laikā it kā dodot priekšroku LTV izklaides raidījumam, kuru veido Renārs Zeltiņš. Prezidenta pārstāvis skaidro, ka Lielā jautājuma ieraksts noticis dienā, kad prezidentam bijusi sen plānota reģionālā vizīte.

Visticamāk, Zeltiņš bija pieteicies laikus, jo kopā ar Vējoni redzēts vasarā Krāslavas novadā, kur prezidents piedalījās basketbola turnīrā. Humora šovu apmeklēšanu prezidents neuzskata par apgrūtinājumu, jo spēj par sevi pasmieties un nebaidās no neērtām situācijām, saka Kikusts. Arī pats Vējonis intervijās jau iepriekš teicis, ka gribot, lai cilvēki redz – viņš nav nekāds nūģis.

Nelaimīgas sakritības dēļ nākamajā dienā pēc Zeltiņa izklaides raidījuma, kurā Vējonis bija no sirds izjokojies, pasaule uzzināja par terora aktiem Parīzē, un Valsts prezidentam pēc Nacionālās drošības padomes sēdes bija jānāk klajā ar paziņojumu, nosodot notikušo. Ja acu priekšā vēl ir Vējoņa humorīgie izteikumi nesenajā izklaides pārraidē, tad jāpiepūlas, lai aprastu ar domu, ka tagad viņš runā par ļoti nopietnu situāciju.

Deputātiem prātā šovi

Izklaidējošie šovi ar prezidenta piedalīšanos bija pirmais, ko minēja aptaujātie deputāti, kuriem bija prātā arī Jāņa Skuteļa vadītais joku raidījums. "Man patika Skuteļa intervija ar Vējoni, kurš bija negaidīti asprātīgs. Iedomājos sevi viņa vietā un pieļauju, ka es nebūtu tik interesants," sacīja Māris Kučinskis (ZZS). Varot saprast prezidenta vēlmi ar visiem tikties un turēt roku uz politiskā pulsa, lai zinātu, kas notiek. Taču drīz vien Vējoni vērtēs pēc tā, kā būs izturēts lielais eksāmens, izvēloties premjera kandidātu, bilda politiķis.

"Kas palicis prātā? Nu tas, ka vispirms ir jāierauj. Prezidents mums ir tāds mīlulītis, čabulītis. Taču redzēsim, vai viņam ir arī mugurkauls, vai viņš paliks tikai čabulītis," sacīja Jānis Tutins no Saskaņas.

Tā sagaida, lai Vējonis, kā paredz Satversme, pats izraudzītos premjera kandidātu, nevis nosauktu to, ko piedāvās partijas. Saskaņas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, kura pārstāvētās frakcijas deputātu daļa arī balsoja par Vējoni, desmit ballu sistēmā prezidentam dotu deviņas. Viņš atgādināja, ka balsojums bijis aizklāts un neviens nevarot zināt, kurš Vējoni atbalstījis.

"Prezidents ir dinamisks, kas ir diezgan interesanta parādība šābrīža augstāko amatpersonu ierastajā rimtumā," teica Urbanovičs. To, ka Vējonis, piemēram, kopā ar Rīgas mēru, Saskaņas līderi Nilu Ušakovu atklāja Getliņu atkritumu šķirošanas rūpnīcu, Urbanovičs nesaista ar kādu īpašu labvēlību, jo kā vides ministrs Vējonis šajā jomā darījis daudz.

Kā kurš interpretē

"Katrs prezidents nāk ar savu rokrakstu, savā veidā interpretējot to, kas ir valsts pirmā amatpersona. Manuprāt, tas būtu jāinterpretē citādi, bet es cienu Vējoņa kunga pieeju un redzējumu," teic Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. Viņaprāt, Vējonis ir mērens, piesardzīgs un mērķtiecīgi strādā pie sava tēla, orientējoties uz, tā teikt, Latvijas iekšējo tirgu, komunicējot ar cilvēkiem, piedaloties humora raidījumos un sporta sacensībās.

NA bija cits prezidenta kandidāts – Egils Levits –, un, pēc apvienības deputāta Aleksandra Kiršteina domām, Latvijai bija divas iespējas: "Izvēlēties intelektuālu prezidentu, kura viedoklī ieklausās arī rietumvalstu vadītāji, kāds būtu Levits, vai izvēlēties tautai tuvāku sportisku prezidentu, kura domas nevienu sevišķi neinteresē Eiropā. Intelektuālais variants nav tik tuvu tautai kā prezidents, kas ar cilvēkiem kopā uzspēlē bumbu." Tiesa, Kiršteins atzīst, ka Vējonis ir labi izglītots un samērā gudrs politiķis, tautai viņš patīk un nekādu problēmu te neesot. Viņam tikai būtu gribējies cilvēku ar humanitāro izglītību.

Saeimas deputāts Jānis Klaužs, kurš agrāk bija Tautas partijā, par iekļaušanu ZZS kandidātu sarakstā Saeimas vēlēšanās varot pateikties tieši Vējonim. Viņi abi arī startēja Saeimas vēlēšanās Latgales vēlēšanu apgabalā. Klaužam neesot saprotami pārmetumi Vējonim par sportošanu. "Tā ir viņa būtība, prezidents dara to, ko darījis vienmēr. Ļoti cilvēcīgs, erudīts cilvēks," vērtē Klaužs, kurš valsts svētkos Vējonim aizsūtījis apsveikuma īsziņu un, zinot, cik saspringta šī diena ir prezidentam, bijis pārsteigts, saņemot atbildi.

Atšķirties no Bērziņa

Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars, kurš arī kandidēja Valsts prezidenta vēlēšanās, Vējoņa aktivitātes saista ar vēlēšanu sistēmu, kas neparedz kampaņu, "un tagad Vējonis mēģina darīt to, ko parasti dara pirms vēlēšanām, – iziet sabiedrībā, tiekas ar cilvēkiem, lai kliedētu mītus par sevi". Pirms ievēlēšanas Vējonis bija aizsardzības ministrs, un viņam pat nevajadzētu tik ļoti pūlēties, jo jau tajā laikā politiķis bija diezgan populārs.

Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens te saredz citu iemeslu: "Šķiet, ka tas ir apzināts mēģinājums pretstatīt sevi Andrim Bērziņam, kurš bija neizteiksmīgs prezidents. Vējonis cenšas izskatīties atšķirīgs un nāca kā tāda spirgta rietumu brīze." Ikstens atgādina, ka rietumos ir arī Ventspils un ka Vējonis ir daļa no ZZS. Viņam vēl grūti noticēt, ka politiskā identitāte šajā laikā būtu pazaudēta. Ikstenam ir iespaids, ka Vējonis vēlas kļūt par tautas prezidentu, kaut esot jāatzīst, ka humora šovus nav sanācis noskatīties – politologs tikai dzirdējis, ka tajos Vējonis atklājies pārsteidzošā gaismā. "Ja viņš tur ir bijis, tad tas brīnišķīgi iekļaujas tajā, ko sauc par tuvināšanos vidējam latvietim," sacīja Ikstens. Viņaprāt, tā ir prezidenta komandas problēma, ja viss, kas no Vējoņa darbības paliek atmiņā, ir šovi un basketbols.

Patīkamie izņēmumi

Ir deputāti, kuri tomēr zina ko vairāk par valsts augstākās amatpersonas darbību. Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība) teic, ka to, kas viņam ir svarīgi, prezidents izdarījis – viņš ir iesniedzis Saeimā grozījumus vairākos likumos, kas dod iespēju valsts iestādēm un amatpersonām operatīvāk reaģēt valsts apdraudējuma gadījumā. "Šīs iniciatīvas es uzskatu par svarīgāko viņa darbības laikā. Tas ir pašu cilvēku jautājums, kas viņus interesē un ko viņi skatās. Man ir svarīgi sakārtot drošības jautājumus, un prezidents šādu iniciatīvu iesniedza. Izskatās, ka Vējonis var paspēt izdarīt visu. Jautājums, cik ilgi viņam tās enerģijas pietiks," sacīja Latkovskis, kurš uzteica prezidentu arī kā labu Nacionālās drošības padomes vadītāju.

Ainārs Mežulis (ZZS) bijis Valsts prezidenta delegācijas sastāvā oficiālajā vizītē Ukrainā, kur Vējonis izteicis ļoti konkrētu pozīciju, uzsverot, ka Latvija cieši iestājas par Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti un turpina nosodīt Krievijas īstenoto Krimas aneksiju. Tajā pašā laikā Latvijas prezidents arī aicinājis Ukrainu turpināt īstenot valsts pārvaldes un tieslietu sistēmas reformas. "Valsts prezidents ļoti aktīvi reaģē uz visiem aktuālajiem notikumiem un pasaka skaidru viedokli," uzskata Mežulis.

Vējonis ir nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai vienu parlamentā pieņemtu likumu, bet atbildīgā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija līdz šīs nedēļas sākumam Vējoņa iebildes nebija ņēmusi vērā. Runa ir par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz izmaiņas prasībās pārejai uz radio apraidi vienā valodā – valsts valodā vai svešvalodā. Likumā pēdējā brīdī ZZS deputāts Armands Krauze iesniedza priekšlikumu, prezidentam bija bažas, ka tā piemērošana var pastiprināt ārvalstu informatīvās telpas ietekmi uz Latviju, un viņš aicināja strīdīgās normas no likuma izslēgt. Sašutis par komisijas attieksmi bija Radio SWH valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics, kas sacīja: "Politiķi parādīja, ka Valsts prezidents viņiem neko nenozīmē. Tas ir liels liekulības tirgus. Deputāti nedomā par Latvijas drošību un mediju tirgus aizsardzību. Raimonds Vējonis demonstrēja savu stāju, uztvēra tautas balsi, un viņam būs tautas atbalsts."

Peļ politiķus

Valsts prezidents jau ir sacījis arī neskaitāmas runas, un īpaši pamanāmi misēkļi nav iekrituši prātā. Taču uzmanību piesaistījis kas cits – jauniešu auditorijā viņš kritizē politiķus. Sveicot konkursa Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijas dzimšanas dienā uzvarētājus, Vējonis jauniešus vairākas reizes uzteica pretstatā politiķiem. "Lasot jūsu uzrunas, mani priecēja, ka esat daudz drosmīgāki par tiem politiķiem, kas saka runas, jo jūsu izpratne par daudziem jautājumiem ir nedaudz savādāka – mūsdienīgāka un atbilstošāka šim laikam," teica prezidents. Viņu iepriecināja jauniešu nevairīšanās runāt arī par bēgļu krīzi. "Politiķi, kuriem jāpieņem lēmums, uz šo jautājumu skatās populistiski un domā, kāds būs politiskais izdevīgums," teica Vējonis.

Politologs Ikstens nedomā, ka prezidentam tādā veidā vajadzētu pelt politiķus. "Valsts prezidents pats nāk no politiskās vides, un viņam nevajadzētu noniecināt politiķi kā nodarbošanos. Šāds nepamatots vispārinājums par politiķiem grauj demokrātiju un uzticēšanos valsts pārvaldes sistēmai.» Viņaprāt, prezidents var norādīt uz konkrētām kļūdām, nevis vispārināt, ka visi ir slikti.

Laukos priecē bērnus

Nākamā gada augustā Vecpiebalgas vidusskolas salidojumā pie skolas tiks pārstādīti ozoliņi, kas būs pastiepušies no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa puķpodā iestādītajām ozolzīlēm. Daudziem cilvēkiem reģionos tagad mājās goda vietā būs fotogrāfijas, kurās viņi ir kopā ar Vējoni. Reģionālās vizītes ir vēl viena būtiska prezidenta darba sastāvdaļa. Interesanti būtu uzzināt, kas no visa piedzīvotā viņam paliek prātā un vai prezidents, piemēram, ievēroja ko īpašu Jēkabpils SIA Ošukalns teritorijā. SestDiena no prezidenta pārstāvja negaidīti saņēma atbildi uz šo jautājumu – SIA Ošukalns apmeklējuma laikā visu prezidenta komandu pārsteigusi milzīgā Ļeņina statuja, kas atradusies starp baļķu rindām.

Jēkabpils SIA Ošukalns valdes priekšsēdētājs Aigars Nitišs savā laikā ar Vējoni bija vienā partijā, bet šo neparasto objektu, kas reti kur apskatāms, viņš rāda daudziem viesiem. Vējonis jau kā vides ministrs, vēlāk arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs daudzkārt bijis Jēkabpilī un labi zina situāciju, un tas sarunu padara racionālāku, atzīst Nitišs. Viņš pamanījis, ka Vējonis un viņa dzīvesbiedre Iveta vizītes laikā bijuši kā viena komanda. "Labi izskatījās, viens otru atbalstīja un atstāja ļoti patīkamu iespaidu. Mūsu Valsts prezidentam ir laba stāja, viņš ieinteresēti uzsūc iedzīvotāju domas un ir pieejams cilvēkiem," slavēja Nitišs.

Prezidents ceļā uz Jēkabpili bija paguvis izlasīt, ko par viņa ierašanos jaunieši raksta tviterī, un, ieradies skolā, sacījis: "Šorīt tviterī lasīju kādu ierakstu, ka skolotāja teikusi, lai uzvelk smukākas drēbes, jo prezidents brauc, bet kā es uzvilkšu, ja man pirmā stunda ir fizkultūra. Jūs visi izskatāties labi, neraugoties uz to, ka pirmā bija fizkultūra."

Vējonis labi sapraties ar bērniem arī vizītēs Dundagā un Vecpiebalgā, apstiprināja Kolkas pagasta pārvaldes priekšsēdētājs Aldis Pinkens un Vecpiebalgas novada domes priekšsēde Ella Frīdvalde-Andersone. Abu pašvaldību pārstāvji sacīja, ka tieši bērniem tikšanās ar prezidentu nozīmējot ļoti daudz, viņi tai satraukti gatavojas, mācās dziesmas un dejas.

Gan vienā, gan otrā novadā prezidentam bijušas tikšanās arī ar iedzīvotājiem. Vecpiebalgas novadā Vējoni iztaujājuši deputāti un vietējie uzņēmēji, pilnā kultūras nama zālē viņš atbildējis uz iedzīvotāju jautājumiem. Frīdvalde-Andersone stāsta, ka šīs tikšanās bijušas vērtīgas, jo prezidents ir ļoti zinošs un atbildējis gan uz vaicāto par bēgļu krīzi, gan citām aktualitātēm. Cilvēkiem esot svarīgi skaidrojumu saņemt no valsts augstākās amatpersonas, kuras vārdam ir cits svars. Vienlaikus prezidents ir vienkāršs, un cilvēki nekautrējas uzdot arī panaivus jautājumus, ko citām amatpersonām neuzdrošinātos vaicāt. Savukārt Pinkens bijis pārsteigts, ka pēc vizītes saņēmis kopīgo fotogrāfiju ar Vējoņa autogrāfu.

Vajag savas mājas

Atšķirībā no priekšgājējiem Vējonim ir vislielākā pieredze politikā. Taču jaunajā amatā secinājis, ka jāspēj vienlaikus orientēties milzīgā informācijas apjomā, kad tikšanās seko cita citai un katra ir par citu tematu, atzīst Kikusts. Prezidenta pārstāvis piekrīt, ka prezidenta atsaucībai ir arī ēnas puses – "jo pieejamāks esi, jo vairāk tiec rauts uz visām pusēm, tiek saņemti simtiem uzaicinājumu un piedāvājumu, kuru daļa nav saistīta ar prezidenta līmeni". Kopīgie selfiji ar Vējoni esot kļuvuši par tādu kā sportu – tiklīdz viens palūdz iespēju uzņemt pašbildi ar prezidentu, to prasa cits pēc cita.

Taču ieguvumi no reģionālajām vizītēm un daudzajām sarunām ir abpusēji – cilvēki (arī daudzās organizācijās) jūtas uzklausīti, bet prezidents no pirmavota ieguvis nepieciešamo informāciju. Vairāki politiķi ar interesi gaidīšot, cik ilgi Vējonis šo tempu izturēšot. Lai atgūtu spēkus, viņam esot vajadzīga savu māju sajūta, kur viss ir pazīstams un ierasts, tāpēc Vējonis neesot piekritis no dzīvokļa Ogrē pārcelties uz Jūrmalas rezidenci. Kad Vējonis ir mājās, viņš dodas dabā, staigā pa mežu, skalda malku mammas mājās. Viņš cenšas būt tāds, kāds bijis pirms ievēlēšanas augstajā amatā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pēda, kas paliek

Šoreiz sākšu ar nedaudz provokatīvu jautājumu – kā jūs teiktu, kas ir Latvijas nacionālais sporta veids? Nu, tāds, kas katram te dzīvojošajam ir asinīs jau līdz ar piedzimšanu, un, pat ja profesion...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata