Lietuva vēlas, lai NATO pārskata Baltijas valstu aizsardzības plānus un gan Polijai, gan Baltijas valstīm tiek nodrošināta "pilnīgas aizsardzības stratēģija", trešdien norādījis ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.
NATO no atturēšanas soļiem jāpāriet uz pilna spektra aizsardzību austrumu flangā, ārkārtas NATO ārlietu ministru sanāksmē, kas notika Briselē, piektdien uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Globālie izdevumi aizsardzībai 2020.gadā sasnieguši rekordaugstu 1,83 triljonu dolāru (1,50 triljonu eiro) atzīmi, neraugoties uz koronavīrusa pandēmiju un tai sekojušo pasaules ekonomikas sarukumu par 3,5%, konstatēts Lielbritānijas Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta ziņojumā.
Par Latvijas vietu pasaules drošības kartē, Ziemeļatlantijas alianses iekšējām pretrunām un Krievijas militāro potenciālu – ar Leidenes Universitātes docentu Lūkasu Milevski sarunājas Andis Sedlenieks.
Latvijā ir nepieciešams pastiprināt sabiedroto klātbūtni ar tālās darbības spējām, kā uguns atbalsts, pretgaisa aizsardzība un krasta un ostu aizsardzība, teikts valdības šodien atbalstītajā Valsts aizsardzības koncepcijas projektā.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzstāj, ka sabiedrotajiem ir jāsasniedz aizsardzības tēriņu mērķi, neraugoties uz koronavīrusa pandēmijas radītajām ekonomiskajām problēmām.
Valstu izdevumi aizsardzībai 2019.gadā pasaulē pieauguši straujāk nekā jebkuru citu gadu pēdējā desmitgadē, liecina piektdien Drošības konferencē Minhenē prezentētais pētījums.
''Es būtu gatavs aizstāvēt Latviju! Cita lieta, vai es varētu uz kādu šaut. Man pietrūktu drosmes izšaut uz cilvēku, jo dzīvība ir pati vērtīgākā lieta, kas mums ir.'' Tā nule kā publicētajā pētījumā par gatavību aizstāvēt valsti padziļinātajā intervijā sacījis kāds krievu valodā runājošs gados jauns vīrietis. Latvija līdztekus tādām valstīm kā ASV, Dānija, Šveice pieder pie to valstu grupas, kurā ir drīzāk zema griba aizstāvēt valsti kara gadījumā.
Valdība šodien akceptēja likumprojektu par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā. Likumprojektu sagatavojusi Aizsardzības ministrija (AM), lai skaidri noteiktu, kā bērni un jaunieši tiek izglītoti valsts aizsardzībā.
Ieviešot valsts aizsardzības mācību (VAM), būtiski mainīsies ne vien skolēnu ikdiena, bet arī Jaunsardzes funkcijas, paredz Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais plāns, par kuru otrdien gaidāms konceptuāls Ministru kabineta lēmums. AM atzīst, ka tieši skolotāju sagatavošana būs lielākais izaicinājums. VAM skolotājiem tiks prasīta augstākā izglītība, militārā sagatavotība un bērnu un jauniešu pasākumu organizēšanai nepieciešamās prasmes. Skolotājus piesaistīt un sagatavot plānots divos veidos: sedzot mācību izdevumus par augstākās izglītības ieguvi esošajiem jaunsargu instruktoriem un pieņemot darbā sporta skolotāju sagatavošanas programmas absolventus.
Latvijas sabiedrības griba aizstāvēt valsti uzbrukuma gadījumā ir zema gan globālā, gan reģionālā salīdzinājumā. Turklāt daudz biežāk aizstāvēt Latviju būtu gatavi latviski runājošie nevis krievvalodīgie, atsaucoties uz Latvijas Ārpolitikas institūta veikto pētījumu Psiholoģiskā aizsardzība Latvijā: ievainojamības un iespējas, svētdien vēsta raidījums LNT Ziņu Top 10.
"Karošu, [darīšu] to, kas būs no manis prasīts konkrētajā gadījumā, bet es nekur prom nebēgšu," atbildot uz Dienas jautājumu par rīcību kara gadījumā, sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P!). Ministri pirmdien notikušajā pirmajā darba grupas sanāksmē vienojušies par tālāko rīcību visaptverošas aizsardzības sistēmas izveidei Latvijā. Tuvākajā laikā paredzētas krīzes situācijas mācības ministriju vadītājiem un valdības pārstāvjiem, par kurās gūtajiem secinājumiem spriedīs 17. jūnijā. Savukārt līdz rudenim plānots izveidot informatīvos bukletus un materiālus internetā iedzīvotājiem. Sistēmas izveidē tiks piesaistīti arī starptautiskie eksperti, tostarp no Somijas.