Laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam Aizsardzības ministrija militārās infrastruktūras attīstībā plāno ieguldīt ap 50 miljoniem eiro gadā, portāls Diena.lv uzzināja Aizsardzības ministrijā.
Zviedrija nesen izpētījusi, ka konflikta gadījumā tā spētu aizstāvēt tikai vienu Zviedrijas reģionu vienu nedēļu, – stāstot par Krievijas atturēšanas iespējām Eiropā, cita starpā min politikas zinātņu doktors LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Toms Rostoks un piebilst, ka šāds iznākums ir loģiskas sekas ilgai pārliecībai, ka Baltijas jūras reģionā militāri konflikti vairs nevar notikt, tātad militāros izdevumus var samazināt.
Lai vienkāršotu pieteikšanos dienestam Zemessardzē un veicinātu atgriezenisko saiti ar iedzīvotājiem, darbu sācis Zemessardzes vienotais diennakts tālruņa numurs - 1811, portālu Diena.lv informēja Aizsardzības ministrijā.
Valdība šodien atbalstīja 5,7 miljonu eiro piešķiršanu Aizsardzības ministrijai (AM), lai šogad nodrošinātu finansējumu aizsardzībai ne mazāku kā 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), aģentūra LETA noskaidroja AM. Finansējums paredzēts Nacionālo bruņoto spēku noslēgto ilgtermiņa saistību nodrošināšanai un paātrinās preču piegādes, taču AM nekomentēja, kādiem tieši pirkumiem nauda paredzēta.
"Četrpadsmit Latvijas skolās tiks uzsākts valsts aizsardzības mācības pilotprojekts, kura mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus, kas ir vitāli svarīgi visaptverošās valsts aizsardzības kontekstā," portālu Diena.lv informēja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļas vecākā referente Aiva Kokoriša.
Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien paziņojis, ka nepieciešams "revidēt Eiropas drošības arhitektūru un veidot stratēģisko sadarbību, tostarp aizsardzībā, ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem". Makrons jau iepriekš norādījis, ka Eiropai pašai jāuzņemas atbildība par savu aizsardzību, lai tai vairs nevajadzētu paļauties uz ASV.
Ja Latvijā pienāktu tā dēvētā x stunda – valsti apdraudoša krīze vai pat karš, vairāk par radio ieslēgšanu zinātu retais. Līdz šim Latvija ir paļāvusies tikai uz NATO garantēto kolektīvo drošību un aizsardzību ar militāriem līdzekļiem. Tikmēr sabiedrības, valsts institūciju, uzņēmumu, nevalstiskā sektora iesaiste un atbildība drošības garantēšanā ir bijusi atstāta novārtā, Dienai atzīst eksperti, atzinīgi novērtējot Aizsardzības ministrijas (AM) plānu ieviest visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu.
Otrdien, 21. augustā, Ministru kabineta sēdē konceptuāli atbalstīti likumprojekti par grozījumiem Latvijas Republikas Zemessardzes likumā un Darba likumā, kuru mērķis ir normatīvajos aktos skaidri definēt, ka darba devējs darbinieku, kurš darba dienās tiek iesaistīts kolektīvajā zemessargu apmācībā, atbrīvo no darba pienākumu veikšanas attaisnojoša iemesla dēļ, jo šis gadījums ir raksturojams kā darbinieka darbības visas sabiedrības interesēs, portāls Diena.lv uzzināja Aizsardzības ministrijā.
28. jūlijā bruņotajos spēkos sāksies pirmais rezervistu apmācības kurss, kurā brīvprātīgi militārās pamatiemaņas apgūs 42 rezervisti – bruņoto spēku rezervē ieskaitītie pilsoņi bez militārām iemaņām. Apmācību sekmīgi apguvušos rezervistus ieskaitīs rezerves karavīros.
Baltijas un Polijas reģions ir viens no retajiem NATO, kura tēriņi aizsardzībai sasniedz 2% no IKP. Lietuva un Polija jau pieņēmušas ilgtermiņa attīstības plānus, paredzot pakāpeniski palielināt izdevumus līdz 2,5%. Igaunijā un Latvijā par finansējuma palielinājumu aizsardzībai paredzamas diskusijas. Tikmēr eksperti un Latvijas Aizsardzības ministrijā (AM) Dienai norāda – finansējumu palielinās, ņemot vērā vajadzības, un noteikts procents nevar būt pašmērķis.
ASV prezidenta Donalda Trampa teiktajā par prasību pārējām dalībvalstīm palielināt NATO finansējumu ir vērts ieklausīties un pieņemt zināšanai, Guntaram Gūtem pauž sociologs Arnis Kaktiņš.