Ķelnē dzīvojošās latvietes pēc Jaungada naktī notikušajiem uzbrukumiem sievietēm sākušas domāt par pašaizsardzības metodēm, tā liecina viņu teiktais raidījumam LNT Ziņu TOP 10. Taču vienlaikus viņas norāda, ka nevajag ieiet otrā galējībā un visus bēgļus pielīdzināt ļaundariem.Kā reportāžā no Ķelnes secina raidījums, lai arī policija ir būtiski palielinājusi savu vizuālo klātbūtni, vakaros uz ielām sieviešu maz. Ķelne dzīvojošās latvietes atzīst: ir nepatīkami apzināties, ka masveida seksuālo noziegumu veicēji joprojām ir brīvībā, īpaši bailes ir par bērniem.
Aizsardzības resora aizsargāšanai no kiberuzbrukumiem izveidota speciāla militāra Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas vienība, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons.
Nākamgad kopumā no nodokļos samaksāta viena eiro valsts aizsardzībai tiks atvēlēti četri centi, liecina Aizsardzības ministrijas sniegtā informācija.2016.gada aizsardzības budžets ir 367,86 miljoni eiro, kas ir 1,41% no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2015.gadā aizsardzības budžets veidoja 1,02% no IKP.
Ja tiks apstiprināts budžeta projekts, kāds tika apstiprināts pirmajā lasījumā, tas būs milzīgs solis nozarei, sarunā ar aģentūru LETA pauda aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
Kopš šī mācību gada Zemgales vidusskolā, kas atrodas Tukuma novada Slampes pagastā, kā izvēles priekšmetu vidusskolēniem ir iespēja apgūt valsts aizsardzības mācību.
Zviedrijā šodien aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) ar Zviedrijas uzņēmuma SAAB Dynamics AB Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tirgus vadītāju Annu Frojdu parakstīja līgumu par raķešu iegādi tuvās darbības pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmai RBS-70, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrija.
Ņemot vērā, ka aizsardzības budžetam nākamgad ir gaidāms palielinājums, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) sola nepieļaut "trekno gadu" kļūdas līdzekļu tērēšanā.
Polija karaflotes modernizācijai atvēlēs četrus miljardus eiro, vēsta Polijas Radio."Ja runājam par karaflotes modernizāciju, mēs esam ieplānojuši tuvākajos desmit gados 16 miljardus zlotu (četrus miljardus eiro) lielu budžeta posteni," pavēstīja premjerministre Eva Kopača, kas bija ieradusies Gdaņskā, lai piedalītos svinīgajā ceremonijā, nolaižot ūdenī pašu poļu ražoto mīnu kuģi Kormoran II.
NATO pastāv metodoloģija, vērtējot ieguldījumus aizsardzībā, un arī Latvijas ieguldījums tiks vērtēts, norāda pašreizējais Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
Latvijas drošību šobrīd stiprina vairāk nekā 460 NATO valstu karavīru, kuri Latvijā uzturēsies vairākus mēnešus, taču šobrīd precīzi nav zināms, cik liela būs sabiedroto spēku klātbūtne rudenī un ziemā, liecina aģentūras LETA apkopotā Aizsardzības ministrijas informācija.
Nākamajā NATO samitā, kas notiks 2017.gadā Varšavā, Baltijas valstīm jālūdz lielāka NATO spēku klātbūtne reģionā, tikšanās laikā ar Igaunijas ārlietu ministri Marinu Kaljurandi uzsvēris Valsts prezidents Raimonds Vējonis.Kā portālu Diena.lv informēja prezidenta Preses dienestā, Vējoņa teiktajam piekrita arī Igaunijas ārlietu ministre, kura uzsvēra, ka "Igaunijā vēlas redzēt ne tikai ASV, kura, sākoties Krimas krīzei, reaģēja pirmā".