NATO pastāv metodoloģija, vērtējot ieguldījumus aizsardzībā, un arī Latvijas ieguldījums tiks vērtēts, norāda pašreizējais Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
Latvijas drošību šobrīd stiprina vairāk nekā 460 NATO valstu karavīru, kuri Latvijā uzturēsies vairākus mēnešus, taču šobrīd precīzi nav zināms, cik liela būs sabiedroto spēku klātbūtne rudenī un ziemā, liecina aģentūras LETA apkopotā Aizsardzības ministrijas informācija.
Nākamajā NATO samitā, kas notiks 2017.gadā Varšavā, Baltijas valstīm jālūdz lielāka NATO spēku klātbūtne reģionā, tikšanās laikā ar Igaunijas ārlietu ministri Marinu Kaljurandi uzsvēris Valsts prezidents Raimonds Vējonis.Kā portālu Diena.lv informēja prezidenta Preses dienestā, Vējoņa teiktajam piekrita arī Igaunijas ārlietu ministre, kura uzsvēra, ka "Igaunijā vēlas redzēt ne tikai ASV, kura, sākoties Krimas krīzei, reaģēja pirmā".
Šodien koalīcijas darba grupa vienojās par nākamā gada budžeta lielāko ieņēmumu palielinājuma daļu aptuveni 120 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt tiks novirzīti budžeta prioritātei - drošībai.
Pirms G7 sanāksmes ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters ieplānojis slepenu tikšanos ar Eiropas kolēģiem, lai apspriestu stratēģiju pretdarbībai pret Krieviju saistībā ar Ukrainu, liecina žurnālistu rīcībā esošā informācija.
Turpinot vizīti ASV, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) ar vietējām amatpersonām apspriedis iespēju Latvijai piegādāt pretgaisa aizsardzības raķetes Stinger, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrija.
Zviedrija, reaģējot uz Krievijas militāro aktivitāšu pieaugumu, palielinājusi aizsardzības budžetu periodam no 2016. līdz 2020.gadam par 10,2 miljardiem kronu (1,9 miljardiem eiro), piektdien paziņoja valdība.
Latvijā šogad trīs līdz piecus mēnešus militārajās mācībās uzturēsies ap 400 Vācijas karavīru, otrdien žurnālistiem paziņoja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) un Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena.
Neatvēlot aizsardzībai finansējumu vismaz NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvija un citas valstis ir ievainojamākas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā 1:1 izteicās Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.
Gausāki tautsaimniecības izaugsmes tempi nav atturējuši komunistiskās Ķīnas vadību arī šogad ievērojami palielināt izdevumus bruņoto spēku modernizācijai, kas ir nozīmīgs priekšnosacījums valsts globālās ietekmes nostiprināšanai. Ķīnas militārie izdevumi satrauc ne tikai kaimiņvalstis, kurām ar Pekinu ir teritoriāli strīdi, bet arī ASV, kas lepojas ar četrreiz lielāku aizsardzības budžetu, otrdien vēsta laikraksts Diena.
Valsts augstākās amatpersonas ir vienisprātis, ka aizsardzības budžets līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jāpalielina jau līdz 2018.gadam, kas ir par diviem gadiem ātrāk, nekā līdz šim plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) preses sekretāre Aiva Rozenberga.
Nepieciešams stiprināt robežsardzi - tāds ir gan iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (Vienotība), gan aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa (ZZS), kā arī citu valsts amatpersonu viedoklis, domājot par situāciju pierobežā. Robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars paudis, ka patlaban tiek pildīts jau 2013.