Pēdējo piecu gadu laikā valsts pārvaldē strādājošo skaits sarcusi, bet uzņēmēji prasa efektivizēt visu līmeņu pārvaldi, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
2015. gada budžeta sagatavošanas laikā, kad plaši izskanējušas bažas par ierobežoto fiskālo telpu, īpaša uzmanība jāpievērš tādiem būtiskiem finanšu vadības jautājumiem, kā kontrole un atbildība, uzskata valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Vēstulē Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai E.Krūmiņa atgādina, ka pēc vairākiem Valsts kontroles (VK) atklātajiem pārkāpumiem valsts kapitālsabiedrībās, joprojām nav sekojusi konkrēta rīcība, kas nepieļautu līdzīgu gadījumu atkārtošanos un neļautu amatpersonām izvairīties no atbildības.
Lai novērstu pašreizējo situāciju, kad valsts pārvaldē ir daudz datu centru un informācijas komunikāciju tehnoloģijas (IKT) ir grūti pārvaldāmas, ir izstrādāta loģiski vienota datu centra jeb "Valsts mākoņa" attīstības vīzija.
Ronaldam Reiganam tiek piedēvēts šāds izteiciens: "Smags darbs nevienam par ļaunu nav nācis, tomēr kādēļ lieki riskēt." Spriežot pēc Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas pārstāvju izteikumiem šonedēļ, Latvija nolēmusi lieki neriskēt... Jo Latvijas amatpersonu reakcija uz ārvalstu ekspertu aizrādījumiem par nepietiekamām reformām augstākajā izglītībā, valsts pārvaldē u.
Valsts kancelejas izstrādātais Valsts dienesta likumprojekts, kas regulē darba attiecības valsts pārvaldē, attieksies uz visām ministrijām un to padotības iestādēm, tajā skaitā valsts muzejiem un bibliotēkām. Likumprojekts neattieksies uz iekšlietu un aizsardzības struktūrām, kurām jau ir savs regulējums, kā arī uz pedagogiem un veselības aprūpē strādājošajiem.
Jaunā valdība seko savu priekšteču pēdās un par vienu no savām prioritātēm noteikusi "nelielas, profesionālas, uz rezultātu orientētas" valsts pārvaldes veidošanu. Jēdzieni "efektivizācija" un "optimizācija" ir vieni no karstākajiem kartupeļiem sarežģījumu māktajā valsts pārvaldes katlā.
Pērn no 3064 ministriju darbiniekiem valsts pārvaldi pametuši 439 nodarbināto, intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Valsts kancelejas direktores vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte, atzīstot, ka situācija valsts pārvaldē neuzlabojas. No valsts pārvaldes pazūd ekspertu līmenis, konkursos visgrūtāk atrast politikas veidotājus; galvenā problēma ir atalgojums.
Ministru kabineta šīs nedēļas sēde (tās atklātā daļa) - iespējams, viena no pēdējām līdzšinējai ministru komandai un premjeram - bija labs iegansts un veids paskatīties, kā tad funkcionē valsts pārvalde Latvijā.
Otrdien, 5.novembrī, ar mērķi padarīt valsts sniegtos pakalpojumus labākus un efektīvākus, sabiedrības rīcībā nodoti divi jauni instrumenti - speciāla interneta vietne www.mazinamslogu.gov.lv un mobilā aplikācija Futbols.Valsts kanceleja aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju iesaistīties, vērtējot saņemtos valsts pakalpojumus, daloties ar priekšlikumiem un ziņojot par novērotajām nepilnībām.
Līdz šim notikušās reformas publiskajā pārvaldē ir uzskatāmas par vismaz apmierinoši sekmīgām, norādīts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavotajā ziņojumā par Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna īstenošanu 2012.gadā.
Valsts pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kas būs saistīti ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē nodrošināšanu, par papildu darbu veikšanu plāno noteikt piemaksas pie atalgojuma.
Pagājušajā gadā darba attiecības valsts pārvaldē ministrijās izbeigusi sestā daļa no nodarbinātajiem jeb 420 cilvēki, informēja Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota.Visvairāk no darba aizgājuši Finanšu ministrijā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā strādājošie - visa gada laikā tie bija 56 darbinieki katrā ministrijā.