Valsts kontrole atgādina, ka jau 2009. gadā, veicot likumības revīzijas Veselības ministrijas kapitālsabiedrībās, tika konstatēts kredītiestādēs noguldīto līdzekļu neatgūšanas risks. Vairākas Veselības ministrijas kapitālsabiedrības bija saņēmušas valsts galvoto aizdevumu lielākā apjomā nekā tas bija nepieciešams plānoto aktivitāšu veikšanai, un šos līdzekļus noguldījušas kredītiestādēs. Šobrīd atklājies, ka Latvijas Krājbankā zaudēto 6 miljonu eiro dēļ, tagad tiek plānots prasīt papildu finansējumu no valsts budžeta, lai iegādātos aprīkojumu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunajam korpusam. VK uzskata, ka tas ir nepieņemami, īpaši tāpēc, ka amatpersonas, kas lēma par naudas izvietošanu depozītos, joprojām nav sauktas pie atbildības.
Līdzīga situācija ar brīvajiem naudas līdzekļiem 63 349 000 latu apmērā 2009. gada revīzijā tika konstatēta arī Valsts akciju sabiedrībā Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). Turklāt 37 no 67 noslēgtajiem depozītu līgumiem bija parakstījis viens prokūrists bez valdes pilnvarojuma, tādējādi pārkāpjot savas pilnvaras un prokūras līgumu. LVRTC Latvijas Krājbankā zaudēja 25 miljonus latu. Vainīgo nav.
Tā kā valsts kapitālsabiedrību zaudējumus ir radījusi konkrētu amatpersonu rīcība vai bezdarbība, E. Krūmiņa vēstulē aicina L. Straujumu veikt nepieciešamos pasākumus, lai netiktu pieļautas tādas situācijas, ka kapitālsabiedrību atbildīgo amatpersonu rīcības rezultātā tiek nodarīti zaudējumi kapitālsabiedrībai, attiecīgās amatpersonas netiek sauktas pie atbildības un par to neizdarību no valsts budžeta maksā visi nodokļu maksātāji.