Latvijas veselības politikas veidotājiem ir jādomā par kompensējamo zāļu saraksta straujāku papildināšanu ar inovatīviem medikamentiem vēža slimnieku ārstēšanai. Kaut gan progress medicīnas tehnoloģiju un farmācijas jomā ļauj sasniegt labākus ārstēšanas rezultātus, mirstība no ļaundabīgiem audzējiem Latvijā, atšķirībā no attīstītajām valstīm, ar katru gadu palielinās.
Vērtējot Latvijas iedzīvotāju tiesības uz veselības aprūpi, viena no akūtām sistēmas problēmām ir nekonsekvence valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanā - slimam cilvēkam bez pamata pēkšņi, pamatojoties tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem, var atteikt uzsākto ārstēšanu ar valsts apmaksātiem zālēm, aizstājot tās ar lētākām, bet nepiemērotām zālēm, vai arī rindas uz valsts apmaksāto izmeklējumu ir tik garas, ka zūd jēga tajās gaidīt un pacientam vienīgā izeja ir maksāt pašam. Kādas ir pacienta tiesības un iespējas aizstāvēt savas intereses?Risks – sarežģītas diagnozes
Salīdzinājumā ar mūsu kaimiņiem - Lietuvu un Igauniju - Latvijā veselības aprūpes pieejamība ir desmit reizes sliktāka, telefonsarunā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma trešdien norādīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.
Valsts garantēts kredīts veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai nav pareizais risinājums, kā nodrošināt pacientiem to pieejamību, ir pārliecināti Dienas aptaujātie eksperti.
SIA _Cēsu klīnika _apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, pieaudzis par 8%, kopumā sasniedzot 4,6 miljonus eiro, liecina Firmas.lv informācija. Taču sabiedrības peļņa 2013. gadā bija 40 359 eiro, kas, salīdzinot ar 2012. gadu, kad tā bija 132 975 eiro, kritusies par 70%.
Daži bēg, citi demonstratīvi pieceļas no gultas, uzvelk virsdrēbes un aiziet, vēl kāds līdz ar izrakstu paņem rēķinu, bet nekad to nesamaksā - ieskicētie scenāriji kļuvuši par slimnīcu ikdienu. Gada laikā Latvijā lielākās ārstniecības iestādes par sniegtajiem pakalpojumiem no pacientiem nesaņem līdzmaksājumus simtiem tūkstošu eiro apmērā katra, piektdien vēsta laikraksts Diena.
Tāpat kā jebkuram Latvijas iedzīvotājam, arī ieslodzītajām personām pienākas kvalitatīva veselības aprūpe. Tā visbiežāk tiek nodrošināta turpat ieslodzījuma vietās vai Olaines cietuma slimnīcā. Ieslodzītajiem gan nav jāmaksā nekādi līdzmaksājumi - viss par valsts naudu. Tāpēc varētu domāt, ka sūdzību par medicīnas aprūpi no ieslodzītajiem nevajadzētu būt, bet ir tieši otrādi, un daļā gadījumu tās ir arī pamatotas, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Pēdējo mēnešu laikā dzirdēts ne mazums diskusiju par Veselības ministrijas piedāvāto Veselības aprūpes finansēšanas likumu, un ikviens sevi cienošais steidz paust savu viedokli masu medijos, daļa - diezgan agresīvā formā. Aizdomāties liek fakts, ka esam dzirdējuši gana daudz runu no medicīnas pakalpojumu sniedzējiem, bet praktiski nemaz - no pakalpojumu saņēmējiem.
Obligātā veselības apdrošināšana šobrīd ir iestrēgusi diskusijās. Ņemot vērā lielo nozares pretestību un iebildumus, jaunais likumprojekts pirms 2. lasījuma tiks nodots izskatīšanai speciālai darba grupai, un tikai tad to atkārtoti skatīs Saeimas atbildīgajā komisijā. Lai gan komisijas deputāti pārsvarā likumprojektu konceptuāli atbalsta, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka iepriekš noteiktie termiņi netiks ievēroti.
Ņemot vērā, ka Latvijā ir liels ķeizargriezienu skaits un šāds dzemdību veids var atstāt nelabvēlīgu ietekmi gan uz sievieti, gan bērnu, Veselības ministrija (VM) plāno rast risinājumus, kā to skaitu mazināt. Paredzēts noteikt konkrētākas pazīmes ķeizargrieziena veikšanai, kā arī ierobežot slimnīcās maksas pakalpojumu - ķeizargrieziens pēc pacienta vēlēšanās.
Ģimenes ārstu asociācijām un veselības ministrei Ingrīdai Circenei (V) arī Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) vadītās sarunās nav izdevies panākt vienošanos par jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu.Kā ziņots, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāji aicinājuši VM un Saeimas deputātus nevirzīt jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu tālākai izskatīšanai esošajā redakcijā, jo uzskata, ka tas ir diskriminējošs pret lielu daļu Latvijas iedzīvotāju.