Pēc NASA paziņojuma par septiņām jaunām, dzīvībai labvēlīgām planētām Zemes iedzīvotāji aiztur elpu cerībās, ka tiks atbildēts viens no senākajiem jautājumiem cilvēces vēsturē – vai kosmosā mēs esam vieni?
Ar ķīmijas doktoru Jāni Veliku, kurš pēc vairākiem Šveicē un Lielbritānijā pavadītiem gadiem atgriezies, lai strādātu Latvijā, sarunājas Romāns Meļņiks.
Latvijas Organiskās sintēzes institūts turpmākajos gados, ieguldot piecus miljonus eiro, plāno attīstīt jaunu pētniecības virzienu un izveidot fitoķīmijas centru. Mērķis ir pētīt Latvijas ārstniecības augus un dzīvnieku izcelsmes vielas, kas palīdzētu radīt jaunus ārstniecības preparātus. Izpētot latviešu tautas ticējumus, apkopoti tur minētie augi, piemēram, kumelīte, pelašķis, sīpols, bet pētnieki to ārstnieciskajām spējām meklēs zinātnisku pamatojumu un pielietojumu. Nauda gan pārsvarā piesaistīta no Eiropas Savienības līdzekļiem, un arī līdz šim lielākie projekti nav guvuši valsts finansiālu atbalstu, trešdien vēsta laikraksts Diena.
Ieguldot 31 miljonu eiro, pirmdien, 20.februārī, sākts līdz šim vērienīgākais projekts zinātnes jomā Latvijā, ar kura palīdzību iecerēts kāpināt Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta materiālziņātņu ekselences centra jaudu un iespējas plāno kārtiņu un pārklājumu tehnoloģiju, funkcionālo materiālu, nanotehnoloģiju, nanokompozītu un keramikas, kā arī jaunu materiālu radīšanā, modelējot tos atomu līmenī.
Otrdien Rīgas Motormuzejā apbalvoti 11 pagājušā gada nozīmīgāko sasniegumu zinātnē autori, viņu vidū arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga par savu darbu folkloras pētniecības jomā. Tāpat godināti seši 2016.gada vērtīgākie projekti, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA).
Kā liecina jauns zinātnieku atklājums, makaki spēj radīt tādas pašas skaņas kā cilvēki, kas nozīmē, ka teorētiski viņi varētu sarunāties cilvēkiem līdzīgā valodā, tomēr to smadzeņu spējas neļauj izveidot šādu valodu, ziņo portāls Science News.
Kā saprast to, cik veiksmīga un potenciāli ienesīgs var būt kāds zinātnieka atklājums vai jauna, inovatīva ideja? Tikai strādājot, kļūdoties, meklējot risinājumus, uzdodot jautājumus un turpinot strādāt.
Tēma, kas, šķiet, interesē visus - viņu veselība. Ļaudis ar pamatotu vērību ieklausās tajā, ko saka mediķi, tomēr paralēli ar šo jomu strādā pētnieki, to skaitā ķīmiķi. Par jaunajām tendencēm un problēmām Māris Zanders sarunājas ar Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas vadītāju Vitāliju Skrīveli.Fragments no intervijas:
"Mums ir tik niecīgas algas, ka zinātnē var strādāt vai nu idiots, vai ideālists," smejoties saka Latvijas Universitātes profesore Ausma Cimdiņa. Tomēr nelielie finanšu resursi nav atturējuši viņu un vēl vairākus simtus citu sieviešu nodoties pētniecībai. Kā liecina statistikas institūta UNESCO pēdējie pieejamie dati, Latvijā sieviešu īpatsvars zinātnieku kopskaitā ir 51%.
Tas, ka mēs dzīvojam vienkāršotu "lielo virsrakstu" laikmetā, ietekmē arī zinātni. Publika no zinātnes gaida ne tikai Atklājumus, bet Pārsteidzošus Atklājumus. Turklāt tā servētus, lai mistiskais ierindas nodokļu maksātājs saprot, kāds viņam no tā visa labums. Latvijā grūtā, varētu pat teikt – riskantā, zinātnes skaidrotāja, popularizētāja loma tikusi kvantu fiziķim, LU asociētajam profesoram Vjačeslavam Kaščejevam.
Pētnieki atklājuši, ka lāču gremošanas sistēmas mikroflorā ir novērojamas izmaiņas, kas pakārtotas gada laikiem, vēsta BBC. Atklājumi varētu palīdzēt zinātniekiem labāk izprast lāču ziemas miegu.
Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) nule apbalvoti pērnā gada izcilāko zinātnisko sasniegumu autori. Izcilību vidū īpaši izcēlās akadēmiķi, kuri snieguši vērienīgu ieguldījumu dažāda veida vēža atklāšanā un ārstēšanā; paralēli šiem nozīmīgajiem pētījumiem Latvijas zinātne pamatoti var lepoties ar vietējo profesionāļu spējām radīt izgudrojumus un pētījumus, attīstot visdažādākās nozares. Turklāt tas joprojām notiek pamatīga finansējuma trūkuma apstākļos.